Pāvests un patriarhs parakstīja kopīgu deklarāciju
Bizantiešu rita liturģijas noslēgumā pāvests un patriarhs deva svētību latīņu un grieķu
ritā. Pēc tam viņi devās uz Troņa zāli, kur tika nolasīta un parakstīta kopīgā deklarācija.
Romas bīskapa Benedikta XVI un ekumeniskā patriarha Bartolomeja I tikšanās ir Dieva
dāvana. Pateiksimies Dievam, ka varam justies kā brāļi un ar atjaunotu degsmi turpināt
ceļu uz pilnīgu vienotību. Lai mūsu tikšanās kļūst par spožu zīmi un pamudinājumu
gan katoļiem, gan pareizticīgajiem būt mīlestības un patiesības komūnijā – lasām deklarācijā.
Pāvesta
Pāvila VI un patriarha Atenagora tikšanās atklāja cik pasaulei nepieciešama ir vienotība
un iezīmēja virzienu tās sasniegšanai. Ne mazāk svarīga bija Jāņa Pāvila II un Dimitriosa
I tikšanās. Tās laikā tika izveidota teoloģiskā dialoga jauktā komisija. Viens no
deklarācijas punktiem attiecas uz seno ekskomunikāciju atcelšanu, kas gadsimtu gaitā
negatīvi ietekmēja attiecības starp katoļiem un pareizticīgajiem. Šajā jautājumā liela
nozīme ir minētās komisijas darbībai.
Baznīcas misija ir sludināt Evaņģēliju
mūsdienu pasaulē, kurā izplatās sekularizācija, relatīvisms un nihilisms. Šo izaicinājumu
priekšā ir jāsadarbojas un kopīgi jāliecina par kristīgajām vērtībām. Deklarācijā
uzsvērts fakts, ka Eiropas integrācijas procesā ir jāņem vērā visi aspekti, kas attiecas
uz cilvēka cieņu un tiesībām, sevišķi, tiesībām uz reliģijas brīvību. Jārespektē kristīgo
minoritāšu tiesības. Šodien daudzās pasaules malās kristieši ir ierauti bruņotu konfliktu
virpulī, kuru negatīvās sekas ir nabadzība, emigrācija, sieviešu un bērnu izmantošana.
Katoļi un pareizticīgie ir aicināti kopā aizstāvēt katras personas cieņu, kas radīta
pēc Dieva attēla un līdzības, kā arī veicināt ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.
Nē
– nevainīgo nogalināšanai! – uzsvērts deklarācijas 11. punktā. „Kopīgi apstiprinām,
ka nevainīgu cilvēku nogalināšana reliģijas vārdā apvaino Dievu. Mūsu pienākums ir
aizstāvēt cilvēka dzīvību, katra cilvēka dzīvību”. Abu Baznīcu vadītāji uzsvēra, ka
viens no neatliekamajiem uzdevumiem ir panākt mieru Tuvajos Austrumos, kur dzīvoja,
nomira un augšāmcelās Kristus, kur dzīvoja un dzīvo mūsu brāļi ticībā. Viskarstākā
vēlēšanās ir, lai šajā zemē pēc iespējas ātrāk tiktu panākts patiess un ilgstošs miers.
Deklarācija noslēdzas ar apustuļa Pāvila vārdiem: „Žēlastība jums un miers no mūsu
Dieva Tēva un Jēzus Kristus!”