Benedikts XVI tikās ar Turcijas Reliģijas lietu departamenta vadītāju

Pāvesta vizītes nākamais posms bija tikšanās ar Turcijas Reliģijas lietu departamenta vadītāju un lielmuftiju Ali Bardakoglu. Turcijā 98% iedzīvotāju ir musulmaņi (68% sunnīti, 30% šiīti) un tikai 2% ir dažādu ritu kristieši. Pamatojoties uz 1923. gada 24. jūlijā parakstīto Lozannas traktātu, Turcijas valsts par oficiālām konfesijām atzīst vienīgi grieķu-pareizticīgos un armēņu pareizticīgos, kā arī jūdaismu. Citas konfesijas, tai skaitā, katoļi, tiek pakļauti diskriminācijai un smagiem kulta brīvības ierobežojumiem.

Atbildot uz Reliģijas lietu departamenta vadītāja apsveikumu, Benedikts XVI pauda prieku par iespēju apmeklēt šo valsti, kas lepojas ar vēstures un kultūras bagāto mantojumu, apbrīnot dabas skaistumu un paša acīm vērot turku tautas vitalitāti. Viņš apsveica visus reliģijas līderus, īpaši Ankāras un Stambulas lielmuftiju.

Šī zeme kistiešiem ir ļoti dārga. Tā ir daudzu pirmo kristiešu kopienu šūpulis. Tur Labo Vēsti sludināja apustuļi Pāvils un Jānis. Saskaņā ar tradīciju, Efezā dzīvoja Marija, Jēzus Māte. Neskaitāmi kristiešu un musulmaņu pieminekļi liecina par turku tautas godības pilno vēsturi – teica Benedikts XVI.

Pāvests atgādināja, ka viņa priekšgājējs svētīgais Jānis XXIII desmit gadus bija apustuliskais nuncijs Turcijā. Uzsākot savu misiju, arhibīskaps Andželo Ronkalli teica: „Apliecinu savu mīlestību turku tautai, pie kuras mani ir sūtījis Kungs... Es mīlu turkus un apbrīnoju šīs tautas cēlsirdību”. „Manas darbības mērķis ir veicināt ekumēnisko dialogu, lai tas kļūtu par draugu tikšanos” – teica Benedikts XVI. Ķelnē, tiekoties ar islāma pārstāvjiem, viņš norādīja uz nepieciešamību padziļināt starpreliģisko un starpkulturālo dialogu. Tā nav kaut kāda papildiespēja, bet gan „vitāla nepieciešamība, no kuras ir atkarīga mūsu nākotne”.

Kristieši un musulmaņi, saskaņā ar savu reliģisko pārliecību, atzīst patiesību un respektē cilvēka cieņu. Uz šī pamata jābalstās mūsu savstarpējai cieņai un sadarbībai miera veicināšanā starp tautām. Tā ir visu ticīgo viskarstākā vēlēšanās.

Benedikts XVI uzsvēra, ka esam aicināti darboties kopā, lai palīdzētu sabiedrībai atvērties uz transcendenci. Viens no labākajiem veidiem ir patiess dialogs starp kristiešiem un musulmaņiem, respektējot atšķirības un atzīstot to, kas mums ir kopīgs – sacīja pāvests. Viņš pieminēja Gregoru VII, kurš 1076. gadā, tiekoties ar kādu Ziemeļāfrikas musulmaņu sultānu, uzsvēra, ka kristiešu un musulmaņu starpā ir jāvalda mīlestībai, jo „mēs, kaut arī atšķirīgā veidā, ticam un atzīstam vienu Dievu”.

Uzrunā pāvests norādīja uz reliģijas brīvības nozīmi. „Lai šī tikšanās stiprina mūsu gribu turpināt iesākto ceļu, balstoties uz savstarpēju cieņu un draudzību. No visas sirds novēlu, lai mēs spētu dzīvot saskaņā un mierā. Mūsu spēka avots ir lūgšana” – teica Benedikts XVI.

sk/RV