Kenterberijas arhibīskapa Rauena Viljamsa vizīte Vatikānā

Benedikts XVI audiencē pieņēma Kenterberijas arhibīskapu Rauenu Viljamsu un viņa vadīto delegāciju. Pirms tikšanās ar pāvestu anglikāņu kopienas vadītājs apmeklēja svētā Pētera baziliku, kur brīdi lūdzās pie Pāvila VI un Jāņa Pāvila II kapa. Pēc tam tikās ar Vatikāna valsts sekretāru kardinālu Tarčisio Bertone.

Arhibīskapa Rauena Viljamsa vizīte notiek pāvesta Pāvila VI tikšanās ar tālaika Kenterberijas arhibīskapu Maiklu Remziju 40 gadu atceres svinību ietvarā. Trešdien, 22. novembrī, arhibīskaps Rauens Viljamss pontifikālajā svētā Anzelma augstskolā lasīja lekciju par svēto Benediktu un Eiropas nākotni. Anglikāņu primass uzsvēra, ka svētā Benedikta regula ir piemērs mūsdienu sabiedrībai, kas vēlas atklāt eksistences jēgu.

23. novembrī Benedikts XVI un anglikāņu kopienas vadītājs lūdzās un parakstīja kopīgo deklarāciju. Savas vizītes laikā Kenterberijas arhibīskaps apmeklēs arī Romas kūriju un Mūžīgās pilsētas patriarhālās bazilikas. Piektdien, 24. novembrī, Santa Maria sopra Minerva bazilikā viņš vadīs ekumēnisku dievkalpojumu, bet svētdien, vizītes pēdējā dienā, svētās Sabīnes bazilikā arhibīskaps Viljamss svinēs liturģiju.

Kopā ar anglikāņu kopienas delegāciju Romā ieradušies arī Anglijas un Velsas episkopāta vadītājs kardināls Kormaks Murfijs O`Konnors un katoļu-anglikāņu komisijas pārstāvji. Pontifikālās kristiešu vienības veicināšanas padomes vadītājs kardināls Valters Kaspers norādīja uz šīs vizītes svarīgo nozīmi ekumēnisma jomā. „Ceru, ka vizīte veicinās ekumēniskā dialoga attīstību, jo anglikāņu kopiena nav tikai Anglija vai Amerikas Savienotās Valstis, bet arī tās zemes, kas atradās Britu impērijas teritorijā. Daudzas anglikāņu provinces ar mums uztur tuvas un draudzīgas attiecības. To vērojam gan Āfrikā, gan Āzijā un Okeānijā” – sacīja kardināls.

Viņš skaidroja, ka „tikšanās laikā tiks pārrunātas daudzas jaunās problēmas, tostarp arī ētikas jautājums. Mūsu pienākums ir kopīgi analizēt mūsdienu problēmas un meklēt atbilstošus veidus to atrisināšanai, lai dialogam piešķirtu jaunu kvalitāti” – teica pontifikalās kristiešu vienības veicināšanas padomes vadītājs. Šodien ekumēniskajā dialogā ir vērojamas gan pozitīvas iezīmes, gan arī jaunas grūtības.

Pagājušajā gadā tika publicēts katoļu-anglikāņu komisijas izstrādātais dokuments „Marija – žēlastība un cerība Kristū”. Atgādinām, ka 1982. gadā minēto komisiju izveidoja Jānis Pāvils II. Teoloģiskā dialoga sākums starp katoļu Baznīcu un anglikāņu kopienu iesniedzas 1966. gadā. Toreiz pāvests Pāvils VI un Kenterberijas arhibīskaps Maikls Remzijs pauda gatavību kopīgi meklēt patiesību.

Taču pēdējā laikā dialogs saskārās ar zināma veida grūtībām, kas saistītas ar anglikāņu kopienas pieņemtajiem lēmumiem. Nedrīkst aizmirst, ka šie lēmumi ne tikai izraisīja plašu rezonanci ekumēnisma jomā, bet arī radīja saspīlējumu pašā anglikāņu kopienā. Pēc 1992. gadā anglikāņu kopienas pieņemtā lēmuma par sieviešu ordināciju dialogs apstājās uz vairākiem gadiem. Anglikāņu kopienai piederošā episkopālā Baznīca ASV iesvētīja bīskapu, kurš atklāti runāja par savu seksuālo orientāciju. Vienā no anglikāņu diecēzēm Kanādā tika ieviests homoseksuālo pāru svētīšanas rituāls.

2004. gada februārī anglikāņu kopienu vadītāji parakstīja kopējo dokumentu par tradicionālo laulības un seksualitātes izpratni kristietībā. Kā jau teicām, sieviešu ordinācija par bīskapiem ir nopietns šķērslis ceļā uz pilnīgu vienotību, jo katoļu Baznīca, tāpat kā pareizticīgo Baznīca un arī tās Baznīcas, kuras ir saglabājušas pirmās tūkstošgades garīgo mantojumu, neatzīst sieviešu ordināciju. „Ar anglikāņu kopienu mūs vieno vairāk nekā tūkstoš gadu ilga vēsture. Ceram, ka izdosies nostiprināt kopīgo kultūras tradīciju un garīgo mantojumu” – uzsvēra kardināls Valters Kaspers. Vatikāna Redemptoris Mater kapelā Benedikts XVI kopā ar anglikāņu kopienas vadītāju piedalījās Stundu liturģijā.

sk/RV/Ansa