Benedikts XVI: lauksaimniecības darbam ir dziļa nozīme
16. oktobrī Romā, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas mītnē tika atzīmēta
Pasaules uztura diena. Konferenci, kas bija sarīkota par godu šai dienai, apmeklēja
arī Svētā Krēsla pārstāvis, monsinjors Renato Volante. Viņš nolasīja pāvesta Benedikta
XVI vēstījumu, kurā Svētais tēvs kavējas pie šī gada Pasaules uztura dienas temata
„Ieguldīt lauksaimniecībā pārtikas dēļ”. Pāvests raksta, ka lauksaimniecības vajadzībām
netiek veltīta pietiekama uzmanība un tas iedragā gan radīšanas dabisko kārtību, gan
cilvēka cieņu.
„Kristīgajā tradīcijā,” turpina pāvests, „lauksaimniecības darbam
ir dziļa nozīme – gan tāpēc, ka tas prasa pūliņus, gan tāpēc, ka ļauj izbaudīt Dieva
klātesamības pieredzi un Viņa mīlestību uz savām radībām.” Svētais tēvs atgādina arī,
ka Kristus ir izmantojis lauksaimniecībā sastopamus tēlus, lai runātu par savu valstību.
Tādējādi Viņš ir parādījis dziļu cieņu pret šo darba formu.
Benedikts XVI aicina
pievērst uzmanību cilvēkiem, kas šodien ir spiesti pamest savus laukus ne vien konfliktu
un dabas katastrofu dēļ, bet arī tāpēc, ka sabiedrība lauksaimniecības sektoru ir
atstājusi novārtā.
Pāvests pauž sarūgtinājumu par to, ka bieži vien, cenšoties
novērst badu, tiek ignorēts cilvēciskais faktors, tā vietā dodot priekšroku tehniskajiem
un sociālekonomiskajiem aspektiem. Svētais tēvs norāda, ka lēmumu pieņemšanā par zemes
izmantošanu ir jāiesaista vietējās kopienas, lai nenotiktu tā, ka lauksaimniecībā
izmantojamā zeme pret vietējo kopienu gribu tiek izmantota citiem mērķiem, kuriem
bieži vien ir graujoša ietekme uz apkārtējo vidi. „Ja cilvēciskajai personai tiek
piešķirta galvenā loma, tad ir skaidrs, ka īstermiņa ienākumi ir jāiekļauj rūpīgākā
ilgtermiņa plānošanas kontekstā, lai nodrošinātu gan uztura daudzumu, gan kvalitāti,”
raksta pāvests.
Bez tam, Benedikts XVI vēstījumā uzsver, ka zemnieku ģimenei
ir jāatgūst pienācīga vieta sociālās kārtības sirdī. Morāles principi un vērtības,
kas to vada, pieder cilvēces mantojumam un tiem ir jāatvēl prioritāte likumdošanā.
Šie principi un vērtības izpaužas zemnieku individuālajā uzvedībā, attiecībās starp
vīru un sievu, kā arī attiecībās starp paaudzēm. Tāpat tie izpaužas ģimeņu solidaritātē.
Tāpēc ieguldījumiem lauksaimniecības sektorā ir jāļauj ģimenei ieņemt tai pienākošos
vietu un lomu. Nedrīkst pieļaut, ka lauksaimniecības sektora attīstība varētu dot
vietu hedonismam un materiālismam, kas apdraud laulību un ģimeni.
Pāvests aicina
arī uz sadarbību un solidaritāti starp valstīm, bet valstu valdības mudina būt uzmanīgām
pret saviem vājākajiem sabiedrības locekļiem, kas parasti ir pirmie nabadzības upuri.
Savu vēstījumu Svētais tēvs noslēdz, atgādinot, ka taisnības auglis ir miers.