Pāvests atklāj jauno mācību gadu un iesvēta bibliotēku Laterāna universitātē

Sestdien, 21. oktobrī, pāvests Benedikts XVI apmeklēja Laterāna universitāti, lai atklātu jauno akadēmisko gadu un iesvētītu jauno bibliotēku. Tiekoties ar tās studentiem un pasniedzējiem, viņš teica: „Esmu priecīgs būt „savā” universitātē, jo šī ir Romas bīskapa universitāte. Zinu, ka šeit tiek meklēta patiesība un tādējādi, tiek meklēts Kristus, jo Viņš ir Patiesība personā.”

Pāvests teica, ka bibliotēkas atklāšana ir svarīgs notikums gan no universitātes, gan akadēmiskā, kā arī no garīgā un teoloģiskā viedokļa, jo lasot un studējot grāmatas, tiek iets ceļš pretim patiesībai. Pasaule ir izslāpusi pēc patiesības, jo bez tās nav brīvības.

Benedikts XVI atzina, ka akadēmiskais konteksts īpašā veidā aicina runāt par kultūras un identitātes krīzi, kas pēdējos gadu desmitos atrodas mūsu acu priekšā. Svētais tēvs turpināja: „Universitāte ir viena no viskvalificētākajām vietām, lai censtos rast piemērotus veidus, kā iziet no šīs situācijas. Universitātē tiek audzinātas jaunās paaudzes, kas gaida nopietnus priekšlikumus, lai meklētu un rastu savas eksistences jēgu. Šķiet, mūsdienu konteksts dod priekšroku mākslīgam intelektam, kas aizvien vairāk tiek pakļauts eksperimentiem un aizmirst, ka ikvienai zinātnes jomai ir jāaizstāv cilvēks un jāveicina viņa centieni pēc patiesā labuma.”

Mūsdienu zinātnes tendenci aizrauties vienīgi ar atklājuma rezultātiem, tai pašā laikā aizmirstot kritērijus, ko dod dziļāks lietu skatījums, pāvests salīdzināja ar mītiskā Ikara drāmu. Ikars, kurš bija aizrāvies ar lidojumu pretim absolūtai brīvībai, aizvien vairāk tuvojās karstajai saulei, aizmirstot, ka viņa spārni bija no vaska. Par savu ilūziju viņam nācās samaksāt ar dzīvību. Pāvests norādīja, ka arī dzīvē ir ilūzijas, kurām ļaujoties, var nonākt pie graujošām sekām gan savai, gan citu cilvēku eksistencei.

Benedikts XVI teica, ka universitātes pasniedzēju pienākums ir ne tikai meklēt patiesību, bet arī veicināt zināšanas, pasargājot tās no nepareizām un nepietiekamām interpretācijām. „Meklēt patiesību nav tikai neliela domātāju pulciņa pienākums. Tas ir vitāli svarīgs jautājums, lai piešķirtu dziļu identitāti personīgajai dzīvei un veicinātu atbildību sociālajās attiecībās,” uzsvēra pāvests. Viņš citēja Roterdamas Erasmu, kurš savā traktātā „Muļķības slavinājums” ir teicis, ka saprast patieso lietu būtību, arī tad, kad tām ir pavisam neliela nozīme, prasa milzīgu darba ieguldījumu. Svētais tēvs norādīja, ka šis darba ieguldījums tiek prasīts no universitātes – pacietīgi un neatlaidīgi studējot un veicot pētniecību.

Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra: „Dievs ir galējā patiesība, pret kuru dabiski tiecas katrs prāts, ko vada vēlēšanās līdz dziļumiem iet sev uzticēto gājumu. Dievs nav nedz tukšs vārds, nedz abstrakts pieņēmums – tieši pretēji, Dievs ir pamats, uz kura celt savu dzīvi. Ticīgais zina, ka šim Dievam ir seja un ka vienreiz un uz visiem laikiem Viņš Jēzus Kristus personā ir pietuvojies katram cilvēkam. Pazīt Viņu, nozīmē pazīt pilnīgo patiesību, pateicoties kurai, ir rodama brīvība".

Benedikts XVI izteica atzinību par jaunā bibliotēkas kompleksa izbūvi un pateicās sekojošiem vārdiem: „Jūs esat vēlējušies veltīt šo Lielo aulu manai personai. Paldies jums par šo domu. Novēlu, lai bibliotēka kļūst zinātniskās darbības auglīgs centrs, ar kura palīdzību Laterāna universitāte varētu kalpot par dialoga instrumentu starp dažādām reliģiskajām un kultūras realitātēm kopējos ceļu meklējumos, kas veicina visu cilvēku labumu un cieņu".

iš