Vatikānā 9. oktobrī vizīti „ad limina Apostolorum” uzsāka Zambijas bīskapi. Šajā Āfrikas
valstī dzīvo 13 miljoni iedzīvotāju. Lai gan Baznīcas pirmsākumi tur saistās ar portugāļu
misionāru ierašanos 18. gadsimta beigās, taču pastāvīga evaņģelizācija sākās tikai
19. gadsimta otrajā pusē. 1891. gadā Zambijā ieradās pirmie, tā sauktie, baltie tēvi.
Sešus gadus vēlāk tika izveidots apustuliskais vikariāts.
1905. gadā ieradās
jezuīti, bet 20 gadsimta trīsdesmitos gados savas misijas atvēra itāliešu konventuālie
franciskāņi un īru kapucīni. 1959. gadā Zambijā tika izveidotas sešas diecēzes. Par
pirmo Lusakas arhibīskapu tika nominēts poļu jezuīts Ādams Kozlovieckis, kuram 1998.
gadā Jānis Pāvils II piešķīra kardināla titulu. Šodien Zambijā ir divas metropoles
– Lusakas un Kasamas, kā arī 8 diecēzes. Iedzīvotāju lielākā daļa ir kristieši, 38
% - katoļi. Strauji pieaug musulmaņu skaits.
Valstī strādā 637 priesteri. Semināros
mācās 300 jaunieši. Baznīca vada 200 izglītības iestādes. Zambija – bijusī britu kolonija
– savu neatkarīgu ieguva 1964. gadā. Tās galvenās bagatības ir varš un kobalts. Pēdējos
gadu desmitos valsti skārusi smaga AIDS epidēmija. Katru gadu no šīs slimības mirst
aptuveni 90 tūkstoši cilvēku. Vairāk nekā miljons personu ir inficējušās ar HIV vīrusu.