Vatikāna dokuments par korupcijas cēloņiem un sekām

Vatikāna izdevniecība 5. oktobrī publicēja Pontifikālās „Taisnība un Miers” padomes sagatavoto dokumentu par tematu „Cīņa ar korupciju”. Atgādinām, ka pirms četriem mēnešiem (2.-3. jūnijs) Vatikānā norisinājās padomes organizēta tikšanās par tādu pašu tematu. Pasākumā piedalījās starptautisko organizāciju pārstāvji, vēstnieki un zinātnieki. Tā mērķis bija labāk iepazīt korupcijas veidus, tās cēloņus un sekas.

Padomes „Taisnība un Miers” dokumentā atgādināts, ka korupcija ir pastāvējusi vienmēr, taču pēdējā laikā tā vairāk tiek apzināta. Konvenciju un darbības plānu lielākā daļa ir apstiprināta tieši pēdējos 15 gados. Pasaulē nostiprinās jauna apziņa par šādas cīņas nepieciešamību. Radikālas pārmaiņas veicināja ideoloģisko bloku sagrāve, kas notika 1989. gadā, un informācijas globalizācija. Korupcijai, kā zināms, nav ne politisko, ne ģeogrāfisko robežu. Tā pastāv gan bagātajās, gan nebadzīgajās valstīs.

Korupcija apdraud gan valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību, gan ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti un ietekmējot valsts politisko stabilitāti. Korupcija ietekmē valsts pārvaldi, novājinot tās spējas kalpot sabiedrībai. Tā kavē lēmumu pieņemšanu un izvēli, jo korumpētie ierēdņi līgumus noslēdz ar tiem, kas piedāvā nelikumīgu peļņu, nevis labākos produktus un pakalpojumus.

„Korupcija – lasām Vatikāna dokumentā – mazina sabiedrības likumu ievērošanu. Taču valsts attīstībā likuma ievērošanai ir būtiska nozīme”. Pontifikālās „Taisnība un Miers” padomes izdotajā notā atgādināts, ka demokrātija veicina centienus apkarot korupciju. Taču tā netiek īstenota automātiski. Ir jāseko, lai atklātība neaizskartu personu morālo pārliecību, bet plurālisms nevājinātu sociālās attiecības.

Enciklikā Centesimus annus pāvests Jānis Pāvils II norāda uz „cilvēku ekoloģijas” jēdzienu. Tā ir pārkāpta tad, kad ģimenes tiek ierobežotas bērnu audzināšanas darbā un valsts likumdošana neaizstāv cilvēka dzīvības svētumu un neaizskaramību. Baznīcas uzdevums ir pilsoņu morāliskā audzināšana. Ir jāieaudzina tādas vērtības kā personas cieņa, kopējais labums, solidaritāte, trūkumcietēju atbalsts, vides aizsardzība. Korupcija sagrauj šīs vērtības un manipulē ar cilvēku, kuru izmanto tikai un vienīgi savās interesēs.

Dokuments „Cīņa ar korupciju” norāda uz personu atbildību par šāda veida pārkāpumiem. Vainīgos ir jāsoda tā, lai tie sabiedrībai atgrieztu pārinodarījumus. Īpaši svarīga ir cieša sadarbība starp atsevišķu valstu valdībām. Daudzi vēlas – lasām Vatikāna dokumentā – izveidot autoritatīvu institūciju korupcijas novēršanai un apkarošanai starptautiskā līmenī. Šajā cīņā nozīmīga loma ir preses brīvībai. Dažādu valstu episkopāti ir izteikušies pret korupciju. Vietējām Baznīcām ir jāsadarbojas ar starptautiskajām organizācijām korupcijas novēršanā un apkarošanā. Dokuments „Cīņa ar korupciju” datēts ar 21. septembri.

sk/RV