Katoļi pauž skumjas par arhibīskapa Emanuela Milingo izslēgšanu no Baznīcas kopienas.
Tas notika tādēļ, ka bez Svētā tēva atļaujas viņš konsekrēja par bīskapiem četrus
precētus priesterus. Lusakas pensionētā arhibīskapa darbība bija vērsta pret Baznīcas
vienību. Saskaņā ar Baznīcas kanoniskajām tiesībām tas ir viens no smagākajiem pārkāpumiem.
Arhibīskapa Milingo un viņa konsekrēto bīskapu ekskomunikācija vēl aizvien izsauc
dziļas emocijas, īpaši to cilvēku vidū, kuri izmantoja viņa pastorālos pakalpojumus.
Komentāru par šo lietu lūdzām sniegt Kongregācijas Kanonizāciju lietās prefektu kardinālu
Žožē Sarvaina Martinu.
Kard. Martins: Tas ir patiesi sāpīgs notikums,
un tur mēs neko nevarējam darīt. Baznīca pret Zambijas arhibīskapu vienmēr izturējās
kā māte. Jā, tā bija māte, ka mīl savus bērnus, ne tikai tad, kad tos apmīļo, bet
arī tad, kad tos soda. Visu laiku Baznīca ir māte. Gribētu, lai šī Baznīcas attieksme
pret arhibīskapu Milingo palīdzētu viņam apzināties savu vainu. Tā ir nenormāla un
ļoti skumja situācija. Domāju, ka mēs – katoļi, kristieši un visi ticīgie cilvēki
varam un mums vajag lūgt Dievu, lai šis mūsu brālis atgrieztos uz pareizā ceļa.
VR:
Eminence, vai tas vēl ir iespējams?
Kard. Martins: Dievam viss ir iespējams.
Taču tas ir atkarīgs zināmā veidā arī no paša cilvēka gribas, kuram ir jāsadarbojas
ar Dieva žēlatību. Ja kāds uzskata, ka lūgšana nekam neder, un domā, ka atrodas uz
pareizā ceļa, tad kļūst skaidrs, ka problēma ir nevis Dievā vai Baznīcā, bet gan cilvēkā,
kas paliek kurls uz Baznīcas un savu brāļu aicinājumu. Personīgi vēlos, lai arhibīskaps
Milingo spētu atgriezties. Mēs visi lūdzamies par viņu.