Dialogs ar islāmu ir vitāli nepieciešams cilvēces nākotnei
Benedikts XVI audiencē pieņēma Pontifikālās Starpreliģiju dialoga veicināšanas padomes
rīkotās tikšanās dalībniekus: 22 islāma valstu pilnvarotos vēstniekus pie Svētā Krēsla.
Atbildot uz padomes prezidenta kardināla Paula Pupāra apsveikumu, Svētais tēvs pateicās
musulmaņu kopienu pārstāvjiem par pieņemto uzaicinājumu.
„Mūsu tikšanās norisinās
visiem labi zināmu apstākļu dēļ. Šodien gribu vēlreiz apliecināt savu cieņu musulmaņu
ticīgajiem. Katoliskās Baznīcas Magna Charta ir dialogs starp islāmu un kristietību”
– teica pāvests. Citējot Vatikāna II koncila deklarāciju Nostrae aetate, Svētais
tēvs atgādināja, ka pestīšanas plāns aptver arī tos, kas atzīst Radītāju, un tie ir
arī musulmaņi, kuri uzskata, ka apliecina Ābrahama ticību, un kopā ar mums pielūdz
vienīgo, žēlsirdīgo Dievu, kas tiesās cilvēkus Pastarā dienā.
Sava pontifikāta
laikā Benedikts XVI vairākkārt ir apliecinājis gribu stiprināt draudzības tiltus starp
visu reliģiju kristiešiem, pievēršot lielu uzmanību dialogam ar musulmaņiem. Pagājušajā
gadā Ķelnē viņš teica: „Reliģiju un kultūru dialogs starp kristiešiem un musulmaņiem
nav kaut kāda īslaicīga izvēle. Tā ir vitāla nepieciešamība, no kuras ir atkarīga
mūsu nākotne.
Relatīvisma pārņemtajā pasaulē, kurā Dieva transcendence tiek
izstumta no prāta universālisma, ir nepieciešams patiess dialogs starp reliģijām un
kultūrām, dialogs, kas mums palīdzētu savstarpējas cieņas garā pārvarēt visus saspīlējumus
– teica pāvests.
Benedikts XVI vēlēja, lai pāvesta Jāņa Pāvila II uzsāktais
dialogs turpinātos, attīstītos un balstītos uz savstarpējas sapratnes, kopīgi atzīstot
kristīgās vērtības. Dialogs starp reliģijām un kultūrām ir viens no galvenajiem priekšnoteikums
miera un brālības veidošanā mūsdienu pasaulē. Pāvests atgādināja, ka katoļiem ir jāsniedz
autentiska ticības liecība, kas palīdzētu citiem atklāt eksistences reliģisko dimensiju.
Šodien ir jāmācās strādāt kopā. Tas viss mazinātu neiecietību un palīdzētu pārvarēt
jebkura veida vardarbības izpausmes. Te svarīga nozīme ir arī valstu reliģiskajām
un politiskajām amatpersonām.
Dārgie draugi, esmu pārliecināts, ka situācija,
kāda šodien pastāv pasaulē, liek kristiešiem un musulmaņiem kopīgi pārvarēt neskaitāmus
izacinājumus, ar kuriem saskaras cilvēce, īpaši kas attiecas uz cilvēka cieņas un
no tās izrietošo tiesību aizstāvēšanu – turpināja pāvests. Laikā, kad pieaug draudi
pret cilvēku un mieru, kristiešiem un musulmaņiem ir jāapliecina sava paklausība Radītājam,
kura griba ir, lai visi cilvēki savstarpēji respektētu cieņu, ko Viņš tiem ir devis.
Uzrunas
beigās pāvests vēlēja, lai žēlsirdīgais Dievs vada mūsu soļus uz aizvien dziļāku savstarpēju
sapratni. Šobrīd, kad musulmaņi sāk Ramadama mēnesi, novēlu, lai visvarenais Dievs
dāvā tiem prieku un mieru – tiekoties ar islāma valstu pilnvarotajiem vēstniekiem
pie Svētā Krēsla, teica Benedikts XVI.