Vispārējā audience: pastorālās vizītes Bavārijā rezumējums

„Kas tic, nekad nav viens”. Tāda bija Benedikta XVI pastorālās vizītes Bavārijā devīze. Šodien svētā Pētera laukumā pāvests vadīja vispārējo audienci. Neskatoties uz policijas ārkārtīgi stingro kontroli, uz tikšanos ar Benediktu XVI bija ieradušies vairāk nekā 45 tūkstoši svētceļnieku. Pāvests savu uzrunu veltīja apustuliskā ceļojuma Bavārijā nozīmei. Vispirms viņš pateicās Dievam par iespēju apmeklēt vietas, kas saistās ar viņa dzīves un darba gaitām. Pateicās Baznīcas un civilas varas amatpersonām, kā arī visiem, kuri deva nozīmīgu ieguldījumu pastorālās vizītes organizēšanā un tās norisē.

Apustuļa Pētera pēcteča vizītes mērķis bija stiprināt tautas ticību un Baznīcas vienotību. Tādēļ tā nebija vienkārša „atgriešanās” pagātnē, bet gan Dieva providences dāvāta iespēja ar cerību raudzīties nākotnē – teica pāvests. Svētais tēvs atgādināja, ka ceļojuma pirmais posms bija Minhene. Tās vēsturiskajā centrā atrodas Marienplatz – Marijas laukums, kur paceļas Mariensäule – kolonna ar Dievmātes apzeltītu bronzas statuju.

Savu ceļojumu es gribēju sākt ar Bavārijas debesīgās aizbildnes pagodināšanu – turpināja pāvests. Šī vieta man ir ļoti nozīmīga. Pirms trīsdesmit gadiem šajā laukumā ar lūgšanu uz Dievmāti es uzsāku arhibīskapa kalpošanu. Tur, pirms došanās uz Romu, es atvadījos no saviem ticīgajiem. Šoreiz Mariensäule kolonnas pakājē es lūdzu Dievmātes aizbildniecību un svētību ne tikai Minhenes pilsētai un Bavārijai, bet arī visai Baznīcai un pasaulei.

10. septembrī Minhenes Neue Messe laukumā pāvests svinēja Euharistijas svinības. Sprediķī viņš uzsvēra, ka arī šodien pastāv ‘garīgais kurlums’ pret Dievu un cilvēkiem, kuri sauc pēc palīdzības. Sekularizētajā pasaulē mūsu, kristiešu, uzdevums ir sludināt visiem cerības vēsti, kas izriet no ticības Dievam.

„Palīdzi mums būt stipriem ticībā”. Tāda bija tikšanās ar Pirmās komūnijas bērniem, audzinātājiem un katehētiem devīze. Minhenes katedrālē, kur 1977. gadā ordinēts par bīskapu, pāvests maziem un lieliem atgādināja, ka Dievs nedzīvo nesasniedzamos augstumos, Viņš ir ļoti tuvu ikvienam no mums. Kristiešu kopiena, draudze, aicināta kļūt par lielu ģimeni, kur valda vienotība, saskaņa un mīlestība.

11. septembrī pāvests apmeklēja Bavārijas garīgo centru – Altetingas mariānisko svētnīcu, kur no seniem laikiem ticīgie godina „Melno Madonnu”. Katru gadu šo svētnīcu apmeklē vairāki miljoni svētceļnieku no Vācijas un citām Eiropas valstīm. Tās tuvumā atrodas svētās Annas kapucīnu klosteris, kur dzīvoja svētīgais brālis Konrāds. Altetingā kopā ar ticīgajiem pārdomājām par Marijas lomu pestīšanas vēsturē. Arī mums jāmācās būt pazemīgiem un gataviem pieņemt Dieva gribu – teica pāvests.

Nākamajā dienā viņš devās uz Rēgensburgas arhidiecēzi, ko 739. gadā nodibināja svētais Bonifācijs. 12. septembra rītā pāvests celebrēja Svēto Misi. Uzrunā uzsvēra, ka Tēvs caur savu Dēlu Jēzu Kristu vēlas apvienot cilvēci vienā ģimenē, kas ir Baznīca. Tādēļ tas, kas tic, nekad nav viens, tam nav jābaidās, ka nokļūs strupceļā – skaidroja Svētais tēvs.

Benedikts XVI stāstīja arī par ekumēnisko vesperu norisi Rēgensburgas katedrālē, kas ir slavena ar Domspatzen – Doma bērnu kori. To vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja viņa brālis priesteris Georgs Ratzingers. Runājot par ekumēnisko tikšanos, Svētais tēvs teica: “Tā bija providenciāla iespēja kopīgi lūgties, lai pēc iespējas ātrāk tiktu panākta vienotība visu Kristus mācekļu starpā un atgādināt mūsu pienākumu sludināt ticību Jēzum Kristum pilnīgā un skaidrā veidā”.

Rēgensburgas universitātē pāvests tikās ar studentiem, kultūras un zinātnes pārstāvjiem. „Universitāte bija mana garīgā dzimtene”- atceroties savu darbu, atzina Benedikts XVI. Viņš skaidroja, ka tur teiktās uzrunas temats bija attiecības starp ticību un saprātu. Lai klausītājiem atklātu argumenta aktualitāti, pāvests citēja vārdus no XIV gadsimtā norisinājušās sarunas starp kristieti un musulmani – bizantiešu imperatoru Manuelu II Paleologu un kādu persieti. Sarunā tika skartas attiecības starp reliģiju un vardarbību.

Diemžēl šis citējums tika pārprasts – teica Benedikts XVI. Tas, kas uzmanīgi lasīja manu tekstu, saprata, ka šie viduslaiku imperatora teiktie negatīvie vārdi nekādā gadījumā nav mani un, ka šo vārdu polemiskais saturs neatspoguļo manu personisko viedokli.

Pāvests skaidroja, ka bizantiešu kultūras pētnieka Teodora Houri redakcijā publicēto sarunu tekstu starp Manuelu II Paleologu un persiešu musulmani, ir izvēlējies būtiskas frāzes dēļ, kurā imperators kritizē vardarbību islāmā. „Runājot par racionālo saprātu, kam svarīga nozīme ticības tālāknodošanā, gribēju uzsvērt, ka kopā iet nevis reliģija un vardarbība, bet gan reliģija un saprāts” – teica pāvests.

Balstoties uz universitātes misiju, manas konferences temats bija attiecības starp ticību un saprātu. Es gribēju aicināt kristiešus uz dialogu ar moderno pasauli, uz dialogu ar visām kultūrām un reliģijām.

Svētais tēvs skaidroja, cik svarīgi ir respektēt to, kas mums un citiem ir svētums. Viņš apliecināja cieņu visām lielajām reliģijām, tostarp arī musulmaņiem, kas „pielūdz vienu Dievu”, aicinot kopā aizstāvēt un veicināt sociālo taisnību, morālās vērtības, mieru un brīvību. Pauda cerību, ka pēc šīs asās reakcijas Rēgensburgas universitātē teiktie vārdi kļūs par iedrošinājumu pozitīvam dialogam gan starp reliģijām, gan starp moderno saprātu un kristiešu ticību.

Benedikts XVI atgādināja, ka 13. septembrī viņš pasvētīja Rēgensburgas katedrāles jaunās ērģeles. Šis cilvēka roku darinātais mūzikas instruments liek mūsu sirdīm pacelties pie Dieva. Vizītes pēdējais posms bija Frīzinga. Tās senajā katedrālē pāvests saņēma priestera svētības. Benedikts XVI tur tikās ar priesteriem un pastāvīgajiem diakoniem. Klātesošajiem viņš atgādināja, ka šodien „Kunga pļaujas lauks ir īpaši liels”.

„Atklāt saviem tautiešiem Evaņģēlija mūžīgās patiesības un mudināt ticīgos vairāk paļauties uz Dievu – tāds bija manas vizītes mērķis”, atvadu ceremonijā teica pāvests. Savas atmiņas par nesen veikto pastorālo vizīti Bavārijā Benedikts XVI atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Tikšanās noslēgumā pāvests deva savu apustulisko svētību.

sk/RV