Vatikāna valsts sekretariāta vēsture un šīsdienas uzdevumi
Tas, ko šodien pazīstam ar nosaukumu „Vatikāna valsts sekretariāts”, pastāv jau piecus
gadu simteņus. 1487. gada 31. decembrī līdz ar apustulisko konstitūciju Non debet
reprehesibile pāvests Inocents VIII izveidoja Apustulisko sekretariātu, kas sastāvēja
no 24 apustuliskajiem sekretāriem, no kuriem viens, kas saucās Secretarius domesticus
ieņēma augstākstāvošu posteni par pārējiem.
Pāvests Leons X (valdīja laikā
no 1513. līdz 1521. gadam) izveidoja citu amatu ar nosaukumu Secretarius intimus,
kam bija jāuzņemas valsts pārvalde un jāuztur saziņa ar apustuliskajiem nuncijiem.
Tādējādi valsts sekretariāts sāka savu attīstību, jo īpaši Tridentas koncila posmā.
Secretarius intimus, ko sauca arī par Secretarius Papae, vai maior,
ilgu laiku bija gandrīz vienīgi kāds prelāts. Vēlāk viņi bieži tika paaugstināti par
bīskapiem. Tikai sākot ar Inocenta X pontifikātu (1647-1655) uz šo amatu varēja pretendēt
tikai bīskapi un tādi, kam nav radniecības saišu ar pāvestu.
Inocents XII,
savukārt, atcēla šo amatu un pats uzņēmās ar to saistītos pienākumus. 1814. gada 19.
jūlijā pāvests Pijs VII izveidoja Ārkārtējo Ekleziālo lietu Svēto kongregāciju, paplašinot
Pija VI 1793. gadā izveidoto kongregāciju ar nosaukumu Super negotiis ecclesiasticis
regni Galliarum, kuras uzdevums bija risināt problēmas, kas saistītas ar Franču
revolūciju. Pijs X ar apustulisko konstitūciju Sapienti Consilio 1908. gada
29. jūnijā sadalīja Ārkārtējo Ekleziālo lietu Svēto kongregāciju trīs sekcijās – ārkārtējo
lietu sekcijā, ordināro lietu sekcijā un pontifikālo vēstuļu sekcijā.
1967.
gada 15. augustā pāvests Pāvils VI līdz ar apustulisko konstitūciju Regimini Ecclesiae
Universae, saskaņā ar Vatikāna II koncila bīskapu izteikto gribu, veica kūrijā
reformu un piešķīra jaunu seju Valsts sekretariātam, likvidējot pontifikālo vēstuļu
nodaļu un pārveidojot Ārkārtējo Ekleziālo lietu Svēto kongregāciju jaunā atsevišķā
institūcijā ar nosaukumu Baznīcas sabiedrisko lietu padome.
Jānis Pāvils II
1988. gada 28. jūnijā ar apustulisko konstitūciju Pastor Bonus, veica tālāko
reformu Romas kūrijā, sadalot Valsts sekretariātu divās nodaļās – Vispārējo lietu
nodaļā un Vatikāna attiecību nodaļā ar valstīm, kurā ietilpināja arī Baznīcas sabiedrisko
lietu padomi. Tādā veidā tika izveidota lielāka vienotība, no vienas puses, un dažādota
Vatikāna valsts sekretariāta kalpošanas specifika.
Šodien Vatikāna valsts sekretariātu
vada kardināls, kam tiek piešķirts Vatikāna valsts sekretāra nosaukums. Viņš ir pirmais
pāvesta līdzstrādnieks universālās Baznīcas pārvaldē un var tikt uzskatīts par Svētā
Krēsla diplomātiskās un politiskās darbības augstāko pārstāvi. Īpašos gadījumos viņš
var pārstāvēt arī pāvesta personu.
Aplūkosim, ar ko nodarbojas Vatikāna valsts
sekretariāta Vispārējo lietu nodaļa. Tās uzdevumos ietilpst pāvesta uzticēto dokumentu
rediģēšana, Romas kūrijas nomināciju akti, Zvejnieka zīmoga un gredzena glabāšana,
Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvju darbības regulēšana, attiecību uzturēšana ar dažādu
valstu vēstniecībām pie Svētā Krēsla. Tāpat Vispārējo lietu nodaļa pārvalda Svētā
Krēsla sociālās saziņas orgānu darbību un publicē Svētā Krēsla aktus un pontifikālo
gadagrāmatu. Šī ir Vatikāna valsts sekretariāta pirmā nodaļa, kuru vada Vispārējo
lietu substitūts, kas parasti ir arhibīskaps un viņa koadjutors prelāts, kuru oficiāli
sauc par Vispārējo lietu asesoru.
Vatikāna valsts sekretariātā ietilpst arī
Vatikāna attiecību ar valstīm nodaļa. Tās pirmais un galvenais uzdevums ir attiecības
ar civilajām valdībām, kas prasa Svētā Krēsla diplomātisko attiecību uzturēšanu ar
valstīm, kur ir ietverta arī konkordātu un tiem līdzīgu aktu noslēgšana, Svētā Krēsla
pārstāvniecība starptautiskajos organismos un konferencēs, vietējo ekleziālo vienību
apstiprināšana un ciešā sadarbībā ar Bīskapu kongregāciju, arī bīskapu nominācija
vietējām Baznīcām.
Šī nodaļa būtībā ir jau pieminētās, pāvesta Pija VI nodibinātās
kongregācijas Super negotiis ecclesiasticis regni Galliarum turpinājums, kas
laika gaitā pieredzējusi vairākas modifikācijas. Pāvests Leons XII to pārveidoja par
Congregatio pro negotiis ecclesiasticis extraordinariis: šāds nosaukums palika
līdz 1967. gadam, kad pāvests Pāvils VI šo organismu atdalīja no Valsts sekretariāta,
pārdēvējot to par Baznīcas Sabiedrisko lietu padomi. Vēlāk, pāvests Jānis Pāvils II
to atkal iekļāva Vatikāna valsts sekretariātā kā Svētā Krēsla nodaļu attiecībām ar
valstīm. Kopš tā laika tā veido otro Vatikāna valsts sekretariāta nodaļu, ko vada
sekretārs attiecībām ar valstīm, kurš arī ir arhibīskaps, viņa koadjutors prelāts,
kā arī vairāki asistenti, to skaitā kardināli un bīskapi.
Pāvests Benedikts
XVI, 2005. gada 21. maijā, apmeklējot Vatikāna valsts sekretariātu, teica: „Mēs nestrādājam,
lai aizstāvētu varu. Mums nav šīspasaules varas. Mēs nekalpojam prestižam, vai kāda
uzņēmuma attīstībai. Mēs strādājam, lai pasaules ceļi būtu atvērti Kristum. Viss mūsu
darbs kalpo tam, lai Viņa Evaņģēlijs un atpestīšanas prieks var ienākt pasaulē.”