Svētdienas pēcpusdienā Minhenes katedrālē notika vesperu liturģija.
Leibfrauenkirche
– Dievmātes katedrāle atjaunota 1994. gadā. Tur atrodas svētā Benona relikvijas. Viņš
ir Minhenes un Bavārijas debesīgais aizbildnis. Šajā katedrālē 1977. gadā priesteris
Jozefs Ratcingers tika konsekrēts par bīskapu.
Savu vizīti pāvests sāka ar klusu lūgšanu Vissvētākā Sakramenta kapelā. Viņš lūdzās
arī kriptā, kur atdusas Minhenes un Frīzingas arhibīskapu mirstīgās atliekas. Liturģisko
svinību temats bija Kristus lūgums: „Stiprini ticībā savus brāļus”. Tajās piedalījās
Pirmās Komūnijas bērni, jaunās ģimenes un pastorālie darbinieki. Šī liturģiskā tikšanās
bija kā ticības un paļāvības Dievam apliecinājums. Var redzēt, ka Benedikts XVI ļoti
priecājas par savu ceļojumu. Kad un kur vien var viņš apstājas un labprāt sasveicinās
ar cilvēkiem, svētī bērnus, līdzīgi kā tas notika vakar pie katedrāles. Vizīte ir
ieguvusi dinamismu, pieaug arī cilvēku interese par to.
„Mēs visi esam ceļā – vesperu noslēgumā teica Benedikts XVI. Mēs gribam atrast īsto
ceļu un atklāt patieso dzīvi, nevis maldīties pa tuksnesi. Gribam priecāties par dzīvi”.
Vēršoties pie Pirmās Komūnijas bērniem, viņu vecākiem, audzinātājiem un katehētiem,
pāvests skaidroja svētā Jāņa Atklāsmes grāmatas fragmentu, kas vēstī par Dieva klātbūtni
savas tautas vidū. Kā varam tikties ar Viņu? Atklāsmes grāmatas autors skaidro, ka
vispirms ir nepieciešams savas drānas mazgāt Jēra asinīs. Tās nozīmē mīlestību, ar
kādu Kristus mūs mīl līdz pat galam. Baltās drānas simbolizē iziešanu no grēka tumsas.
Atklāsmes grāmatā lasām, ka Jērs ved cilvēkus pie „dzīvības avota”.
Pāvests skaidroja, ka vienīgais un patiesais avots ir Jēzus, caur kuru Dievs mums
dāvā pats sevi. Tas notiek Svētās Komūnijas laikā. Viņš nāk pie mums un vienojas ar
katru no mums, un mēs vienojamies savā starpā. Komūnija vieno Baznīcu, kurā Jēzus
uzrunā mūs un dzīvo mūsos. Tādēļ Komūnijai jābūt par mūsu tikšanos ar Jēzu, tikšanos
ar pašu Dievu, kas mūs ved pie dzīvības avotiem. Pāvests aicināja vecākus palīdzēt
saviem bērniem atklāt ticības skaistumu, palīdzēt viņiem ticēt un dzīvot saskaņā ar
to, kā arī kopā ar viņiem lūgties gan baznīcā, gan mājās.