Pāvests iesvēta jaunu lūgšanu kapelu. Vesperes svētās Annas baznīcā

Pēc Svētās Mises Altetingas svētnīcā pāvests procesijā devās iesvētīt jauno Lūgšanas kapelu, kas ir iekārtota kā Vissvētākā Sakramenta adorācijas vieta. Vissvētākais Sakraments atradīsies uz akmens, kas savulaik tika likts jau iepriekš minētās Mariensäule kolonnas pamatos.


Pēc kapelas iesvētīšanas pāvests un viņa pavadītāji tika aicināti ieturēt pusdienas Altetingas svētās Marijas Magdalēnas kapucīnu klosterī. Klāt bija arī Bavārijas kapucīnu provinces provinciāls Jozefs Mittermaiers.


Pēcpusdienā, pulksten 16 un 30 minūtēs Pasavas bīskapa Vilhelma Šramla un jau pieminētā Bavārijas kapucīnu provinciāla pavadībā, Svētais tēvs devās pagodināt svētā brāļa Konrāda piemiņu viņa godam veltītajā baznīcā. Atgādināsim, ka Konrāds Birndorfers dzimis 1818. gadā zemnieku ģimenē. Viņš atteicās no liela mantojuma, lai bez ierobežojumiem sekotu Kristum. 1841. gadā viņš salika svētsolījumus trešajā franciskāņu ordenī, bet 1849. gadā iestājās svētās Annas kapucīnu klosterī Altetingā. Visu dzīvi viņš pazemīgi kalpoja Dievam, izvēloties pildīt visvienkāršākos pienākumus – kopjot dārzu un strādājot par klostera sargu, un protams, lūdzoties. 1930. gadā brālis Konrāds tika iekļauts Baznīcas svētīgo, bet četrus gadus vēlāk – 1934. gadā, svēto sarakstā. Klosteris, kurā viņš dzīvoja un tam blakusesošā baznīca šodien nes viņa vārdu. 1980. gada 18. septembrī šeit viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Iepretim dievnamam var skatīt viņa stādīto liepu.


Pēc svētā Konrāda baznīcas apmeklējuma pāvests Benedikts XVI devās uz blakusesošo svētās Annas baziliku. Šeit 1989. gadā kardināls Jozefs Ratcingers celebrēja svinīgu Svēto Misi, līdz ar kuru atklāja 500. gadskārtu kopš Jaunavas Marijas parādīšanās Altetingā. Šodien, būdams jau pāvesta kārtā, viņš šeit piedalījās mariāniskajās vesperēs. Uz tām bija ieradušies daudzi Bavārijas novada semināristi, pontifikālās Garīgo paaicinājumu kustības locekļi, reliģiskie un reliģiskās. Svētais tēvs viņus uzrunāja, sakot „esam šeit pulcējušies, lai pārdomātu par savu aicinājumu kalpot Jēzum Kristum. To darām zem svētās Annas skatiena. Viņas mājās nobrieda viscēlākais paaicinājums pestīšanas vēsturē. Marija to saņēma no eņģeļa mutes. Mūsu istabās eņģelis nenāk redzamā veidā, taču ar katru no mums Kungam ir savs plāns, katru viņš sauc vārdā. Tātad, mūsu uzdevums ir klausīties, lai spētu sadzirdēt Viņa aicinājumu, lai Viņam sekotu un lai beigās Viņš mūs atrastu kā uzticamus kalpus, kas ir labi izmantojuši sev piešķirto dāvanu.”


Turpinot, Svētais tēvs atzina, ka Dieva pļaujas lauks ir liels un tas gaida strādniekus. Tā dēvētajās Trešās pasaules zemēs – Latīņamerikā, Āfrikā, Āzijā – cilvēki gaida miera Evaņģēlija vēstnešus, taču arī tā dēvētajos Rietumos, tai skaitā Vācijā, un Austrumos, kas iekļauj sevī Krievijas plašumus, trūkst cilvēku, kas strādā Kunga druvā.


Benedikts XVI paskaidroja, ka būt kopā ar Kungu, nozīmē iet pretim cilvēkiem. Tas, kurš ir kopā ar Kungu, neglabā sevī, to ko ir atradis, bet nes to citiem. Īpašs veids kā būt kopā ar Kungu, ir Stundu liturģija. „Tajā lūdzamies kā cilvēki, kuriem ir nepieciešams dialogs ar Dievu, ietverot šai lūgšanā arī citus cilvēkus, kuriem nav laika vai citas iespējas lūgties kopā. Lai Euharistijas svinības un Stundu liturģija paliktu nozīmes pilnas, arvien no jauna ir jāveltī sevi Svēto Rakstu garīgajiem lasījumiem – ne tikai, lai atšifrētu un spētu izskaidrot pagātnē teiktos vārdus, bet lai meklētu to, ko Kungs vēlas teikt katram personīgi šeit un tagad. Tikai tā varēsim nest svēto Vārdu kā dzīvo un klātesošo Vārdu citiem” piebilda pāvests.


Turpinot, Svētais tēvs uzsvēra, ka būtisks veids kā būt kopā ar Kungu, ir Euharistijas adorācija. „Tikai adorējot Viņa svēto klātbūtni, iemācīsimies Viņu saņemt – iemācīsimies, ko nozīmē iet pie citiem, ko nozīmē Euharistijas svinības,” teica pāvests. Šai sakarā viņš citēja svētās Edītes Šteinas vārdus: „Kungs ir klātesošs tabernakulā ar dievišķību un cilvēcību. Viņš ir tur nevis sevis, bet mūsu dēļ, jo būt ar cilvēkiem ir Viņa prieks. Viņš zina, ka mums, tādiem, kādi mēs esam, ir nepieciešama Viņa personīgā klātbūtne. Mīlēsim būt kopā ar Kungu! Mēs varam runāt ar Viņu par visu. Varam uzdod savus jautājumus, atklāt mūsu raizes, bēdas un priekus, izteikt mūsu pateicību, vilšanās, lūgumus un cerības.”


Turpinot, pāvests teica, ka svētās Annas bazilikā, domas kavējas pie Marijas, kas savu dzīvi ir pilnībā veltījusi, lai būtu kopā ar Kungu un tāpēc bija un joprojām ir cilvēku rīcībā. Par to liecina daudzās piemiņas votas bazilikā. Benedikts XVI aicināja pakavēties domās arī pie Marijas mātes – svētās Annas, kurai ir veltīta šī bazilika, un kopā ar Annu – par māšu un tēvu, vecomāšu un vecotēvu nozīmi, par ģimenes nozīmi kā dzīvības un lūgšanas vidi, kur cilvēks mācās lūgties un kur nobriest savā paaicinājumā.


Noslēdzoties mariāniskajām veseprēm, pāvests, pēc Altetingas mēra Herberta Hofauera lūguma, parakstījās pilsētas zelta grāmatā.


Turpmākajās vakara minūtēs pāvesta ceļojums veda uz viņa dzimto pilsētiņu Marktlu pie Innas. Šeit viņš apmeklēja svētā Osvalda godam veltīto draudzes baznīciņu, kur atrodas arī sens kristību avots, pie kura Jāzeps Ratcingers tika kristīts tai pašā dienā, kurā ieraudzīja šīs pasaules gaismu – 1927. gada 16. aprīlī.


iš