Mariensäule – bavāriešu ticības simbols

Sestdien, 9. septembrī, pāvests Benedikts XVI uzsāks savu apustulisko ceļojumu pa Bavāriju. Vispirms viņš uzkavēsies lūgšanā Marijas statujas priekšā, kas augstas kolonnas galā rotā Minehnes centra laukumu un ir pazīstama ar nosaukumu Mariensäule – „Marijas kolonna”. Nu jau pirms daudziem gadiem, 1982. gada 28. februārī, šai pašā vietā Minhenes-Frīzingas arhibīskaps, kardināls Jozefs Ratcingers atvadījās no Minhenes iedzīvotājiem, lai dotos uz Romu, kur viņu gaidīja Ticības mācības kongregācijas prefekta pienākumi. Toreiz, lūgšanā kardināls vērsās pie Bavārijas debesīgās aizbildnes ar aizkustinošiem vārdiem, kas joprojām glabājas šī novada iedzīvotāju sirdīs: „Lūkojoties uz Tavu attēlu, mēs vienmēr jūtamies tuvi mūsu Kungam. Kā bērnu Tu Viņu turi savās rokās un aicini to darīt arī mūs, lai mēs Viņu turot, varētu justies Viņa turēti un atbalstīti.”


Jaunavas Marijas kults un izvēlēšanās par Bavārijas debesīgo aizbildni sākās XVII gadsimtā, kad Bavārijas hercogs Maksimilians I savā rezidencē Minhenē novietoja Marijas statuju ar Jēzus Bērnu, ko bija darinājis mākslinieks Hanss Krumpers. Statujas pakājē bija iegravēti vārdi: „Patrona Bavariae” .


Līdz ar to hercogs, kurš savulaik bija jezuītu audzēknis Ingolštatē un aktīvs mariāniskās laju kongregācijas loceklis, vēlējas saukt Jaunavu Mariju par Bavārijas debesīgo aizbildni.


Pateicībā par Minhenes un Landshutas pilsētu pasargāšanu no zviedru karaspēka uzbrukumiem Trīsdesmit gadu kara laikā, hercogs Maksimilians I lika uzcelt Minhenes galvenajā laukumā augstu kolonnu, ko nosauca par Marijas kolonnu. Tās galā 1638. gadā uzstādīja arī apzeltītu Marijas statuju, ko bija darinājis mākslinieks Huberts Gerhards.


Turpmāko gadu un gadsimtu gaitā šai vietā ir lūgušies svētceļnieki un Bavārijas valdnieki. 1683. gadā princis Makss Emanuels no šejienes devās cīņā ar otomaņu impērijas karaspēku, kas apdraudēja kristīgo Eiropu.


Savukārt, kopš Napoleona karu laikiem šeit no paaudzes paaudzē tiek stāstīts par kādu sievieti, kas ik dienas nākusi pie statujas lūgties par vīru, kas nosūtīts karā uz Krieviju un kas kopā ar citiem 30 tūkstošiem bavāriešu kritis kaujas laukā.


Nacionālsociālisma laikā klusā lūgšana Dievmātes statujas priekšā kļuva par mēmu un reizē daiļrunīgu protestu pret šo režīmu. Toreiz kopš kolonnas uzsliešanas apritēja 300 gadu, taču nacionālsociālisma režīma kalpi aizliedza iecerētās atceres svinības.


II Pasaules kara laikā statuja tika pārnesta uz Frauenkirhi – uz Dievmātes godam veltīto baznīcu. Bet 1945. gadā tā atkal tika novietota sākotnējā atrašanās vietā Marijas laukumā.

1988. gadā kardināls Frīdrihs Vetters sakarā ar kolonnas 350 gadu jubileju, tās priekšā atcerējās arī ebreju tautas moceklību. Uzrunājot Dievmāti caur viņas attēlu, viņš toreiz teica: „Godināmā Sionas meita, tavā priekšā noliecas pazemīgie. Atceramies tavu tautu, kas tika vajāta arī mūsu pilsētā un akla ienaida dēļ deportēta uz nāves nometnēm. Ciešanu zobena caurdurtā Māte, dziedini brūces, ko mūsu tauta cirta tavai tautai!”


1980. gadā Minheni apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Tieši Mariensaules priekšā viņš kopā ar toreizējo Minhenes-Frīzingas arhibīskapu, kardinālu Jozefu Ratcingeru un ticīgo tautu skaitīja lūgšanu „Kunga eņģelis”. Daudz senāk, 1782. gadā šeit lūdzās arī pāvests Pijs VI.


2000. gada maijā kardināls Vetters vērsās pie Bavārijas aizbildnes ar svinīgu lūgšanu, ievadot jauno gadu tūkstoti. Kristus Mātei Viņš novēlēja, lai visi kristītie būtu viens.


Pirmā Pasaules kara vidū Bavārijas karalis Aloizs III un karaliene Marija Terēze lūdza pāvestam Benediktam XV oficiāli pasludināt Jaunavu Mariju par Bavārijas debesīgo aizbildni. Pāvests to izdarīja ar 1916. gada dekrēta starpniecību. Šai dokumentā Bavārija tiek saukta par „Marijas impēriju”. Tai pašā laikā pāvests Benedikts XV noteica 1.maiju par Marijas atceres dienu. Šī gada maijā, sakarā ar 90. gadskārtu kopš šo svētku pasludināšanas Bavārijā, Romā, pie sava novadnieka - pie pāvesta Benedikta XVI bija ieradusies Bavārijas delegācija.


Ik gadus septiņās Bavārijas diecēzēs miljoni vīriešu un sieviešu, tai skaitā arī daudzi jaunieši maija mēnesī piedalās kopējās mariāniskajās lūgšanās un rīko svētceļojumus uz Dievmātes svētnīcām. Tikai Altetingas svētnīcu vien katru gadu apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku.


Minhenes-Frīzingas arhidiecēzē Marijas vārdā ir nosauktas ap 300 baznīcas, tai skaitā arī Minhenes doms un Frīzingas doms. Arhidiecēzē atrodas arī 98 mariāniskās svētnīcas. Tās ir lūgšanu un ticības stiprināšanas, tikšanās un izlīgšanas vietas. Tās liecina par priecīgas un dzīvas ticības spēku. Marijas godināšana Bavārijā izpaužas arī mākslā, tautiskajās tradīcijās un paražās. Caur Mariju tiek apliecināta ticība un piederība Kristum.


iš