Pāvesta katehēze: Apustulis Jānis – gaišreģis no Patmosas salas
23. augustā vispārējā audience notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Uz tikšanos ar pāvestu
bija ieradušies vairāk nekā 7 tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Pāvesta
katehēzes temats: „Apustulis Jānis – gaišreģis no Patmosas salas”. Svētais tēvs skaidroja,
ka Jāņa Atklāsmes grāmata ir vienīgā Jaunās Derības pravietojumu grāmata. Jau no Baznīcas
pirmsākumiem ticīgie bija pārliecināti, ka tās autors ir Kristus mīlētais māceklis.
Jāņa Evaņģēlijā un arī vēstulēs netiek minēts autora vārds. Savukārt Atklāsmes grāmatā
viņa vards ir nosaukts četras reizes. Tas liecina, ka Jānim nebija nekāda iemesla
klusēt par sevi, gluži otrādi, viņš gribēja, lai tiktu atpazīts. Zināms, ka kristietības
pirmajos gadsimtos notika plašas diskusijas par Atklāsmes grāmatas autora identitāti.
Benedikts XVI uzsvēra, ka Jānis tiek saukts par gaišreģi no Patmosas salas, kur viņš
dzīvoja izsūtījumā, „Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ”. Šajā vietā, „Kunga dienā
aizrauts garā”, Jānis piedzīvoja lielus redzējumus un dzirdēja neparastas atklāsmes,
kas spēcīgi ietekmēja gan Baznīcas vēsturi, gan rietumu kultūru. Kā zināms, Jāņa Atklāsmes
grāmatas ietekmē mūsdienu valodā ir ieviesušies tādi vārdi kā ‘apokalipse, apokaliptika”,
kas nozīmē pravietojumu par cilvēces un pasaules likteņiem.
Atklāsmes grāmatu vieglāk saprast, balstoties uz septiņu kristīgo draudžu dramatisko
pieredzi – skaidroja pāvests. Jānis vēršas pie Mazāzijas draudzēm, izrādot pastorālās
rūpes par vajātajiem kristiešiem, aicinot viņus būt stipriem ticībā un nepakļauties
pasaules vilinājumiem. Jāņa pirmais un fundamentālais redzējums attiecas uz Jēru,
kas ir nokauts, tomēr stāv kājās. Arī Jēzus, lai gan brutāli nogalināts, tomēr ir
dzīvs, jo caur savu augšāmcelšanos Viņš uzvarēja nāvi.
Jāņa otrais redzējums attiecas uz Sievieti, kas dzemdē vīriešu kārtas bērnu, kas ar
dzelzs zizli valdīs visas tautas. „Tagad notikusi pestīšana, un mūsu Dieva spēks un
valstība, jo nogāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas dienām un naktīm tos apsūdzēja mūsu
Dieva vaiga priekšā”. Pāvests skaidroja, ka Jānis aicina savus lasītājus drosmīgi
paļauties uz Dievu. Sieviete ir Marijas, Pestītāja Mātes, tēls. Tā ir arī Baznīca,
Dieva tauta, kas svētceļo laikā, Baznīca, kas lielās sāpēs dzemdē Kristu, kuru vienmēr
apdraud pūķis. Nevarīga, neaizsargāta un pūķa vajāta, tā tomēr atrodas Dieva rokās.
Uzvar viņa nevis pūķis, un tas ir Atklāsmes grāmatas lielai pravietojums, kas dāvā
mums cerību – teica pāvests. Sieviete, kas cieš, ir Baznīca. Tā atklājas kā mirdzoši
balta līgava, Jēra līgava, jaunās Jeruzālemes attēls.
Pāvests skaidroja, ka caur saviem ārkārtīgi spēcīgiem un nereti ļoti grūtiem redzējumiem
Jānis nepiedāvā mīklainus risinājumus, bet gan norāda uz drošas cerības ceļu tiem,
kuri paļaujas uz Dievu un Jēzu Kristu. Tādā veidā gaišreģis no Patmosas salas atklāj
ticīgajiem spožu horizontu, kas kulmināciju sasniegs debesu Jeruzālemes vīzijā, kur
„Dievs noslaucīs katru asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu,
ne sāpju, jo bijušais ir pagājis”.
Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas pāvests Benedikts XVI uzrunāja jauniešus,
slimniekus un jaunlaulāto pārus, vēlot visiem Marijas – debesu Karalienes mātišķo
aizbildniecību. Audiences dalībnieku vidū bija Katoļu akcijas pārstāvji no Itālijas
Altamuras-Akvavivas diecēzes, kā arī semināristu grupas no Bergamo un Veronas.