Itālijas mediji norāda uz integrācijas problēmu Eiropā

Neizdevusies atentātu sērija Hītrovas lidostā šais dienās pievērsusi arī Itālijas uzmanību. Kamēr valdības vīri apliecina, ka satraukumam Apenīnu pussalā nav pamata, tikmēr masu mediji cenšas pierādīt, ka musulmaņu integrācija Eiropā saskaņā ar Britu modeli liecina par kārtējo izgāšanos, no kuras jāgūst mācība. Avīze Il Messaggero atgādina, ka tāpat kā sprādzienu rīkotāji Londonas metro, arī šoreiz teroristi nebija ieradušies no ārzemēm, bet tie atkal bija pašu mājās izaugušie pakistānieši ar Lielbritānijas pasi kabatā.
 
Daudzkultūru modelis, saskaņā ar kuru kopienām ir dota brīvība piekopt savas tradīcijas arī tad, kad tās ir pretrunā ar mītnes zemes tradīcijām, tiek praktizēts ne tikai Lielbritānijā, bet arī Holandē. Pret ieceļotājiem krietni atturīgākās Itālijas laikraksti met akmeni arī Francijas virzienā, norādot, ka tās asimilējošais modelis nav devis labākus rezultātus. Kā zināms, Francijā rases, kultūru un reliģiju atšķirības ir nolemts pārvarēt citādā veidā nekā Anglijā. „Visi esam franči, visi esam Republikas pilsoņi, visi esam vienlīdzīgi nemirstīgo 89.gada principu vārdā” – sistēma, kas vadījās pēc šī lozunga, iespējams, varēja pastāvēt tikai pirmās ieceļotāju paaudzes laikā, taču kā liecina nemieri Parīzes ielās, kā arī vairākas citas epizodes, šī sistēma ir daļēji sabrukusi līdz ar otro un trešo paaudzi, kas ir islamizējusies pavisam jaunā veidā, atsakoties integrēties sabiedrībā, kur praktiski bija izveidojusies pirmās un otrās kategorijas pilsonība.
 
No otras puses, šī problēma vairs neskar vienīgi Lielbritāniju un Franciju, bet visu Eiropas kontinentu. Ieceļotāji no islāma zemēm ir klātesoši visā Eiropā un to skaits aizvien pieaug. Šobrīd Eiropā dzīvo vismaz 30 miljoni islāma reliģijas piederīgo, kuriem ir dažādu Eiropas zemju pases. Tie ir pilsoņi, kas ne vien neintegrējas, bet kas ir tālu no savu izcelsmes zemju islāma tradīcijām, to vietā pieņemot fundamentālistiskas un ekstrēmistiskas tendences. Šie pilsoņi ir gatavības pilni sacelties. Francijas gadījumā tiek rīkoti automašīnu grautiņi, bet Lielbritānijas un Spānijas gadījumos – daudz nopietnāki atentāti.
 
„Un tomēr,” raksta Itālijas avīze Il Messaggero, „ir nepieciešams rast veidu, kā integrēt tos islāma ticības piederīgos, kas ieceļojuši Eiropā. Tas ir lielais Eiropas izaicinājums, kas attiecas arī uz Itāliju un kura priekšā tā jūtas nesagatavota,” atzīst avīze, pārmetot, ka Itālijas politiskā klase to neapzinās. Il Messaggero norāda, ka bijušais Iekšlietu ministrs Pizanu ir radījis islāma konsultatīvās padomes, kurās pieņemti arī Islāma kopienu un organizāciju ūnijas locekļi, kas ir saistīti ar Musulmaņu Brālību – daudzās arābu zemēs ārpus likuma pasludināto integrālistu organizāciju.
 
Arī žurnālisti nav pietiekami sagatavoti saskarties ar islāma fenomenu Eiropā. Il Messagero pārmet arī, ka ne vienā intervijā, konferencē vai publiskajās debatēs nav dzirdēts citējam sīriešu izcelsmes vācu sociologa Bassama Tibi grāmatu „Eiroislāms”. Grāmatā uzsvērts, ka vai nu Eiropa spēs mainīt islāmu, vai arī islāms mainīs Eiropu. Tas nozīmē, ka vai nu Eiropa spēs ieaudzināt islāma piederīgajos toleranci, plurālismu un demokrātiju, vai arī tai ar islāma ticīgajiem būs nopietnas problēmas.
 
Bassama Tibi grāmatā norādīts arī, ka ir nepieciešams reglamentēt imama funkcijas, jo tām piemīt vairāk juridisks, nekā reliģisks raksturs. Taču visvairāk ir jādarbojas skolu līmenī. Tā vietā skolās, citās mācību un sabiedriskajās iestādēs ne viens vien Eiropas politiķis vēlas pieļaut kompromisus, lai izpatiktu ekstrēmistiem. Raksta noslēgumā avīze Il Messaggero norāda, ka nedrīkst ignorēt faktu, ka saskarsme starp Rietumvalstīm un islāmu būs turpmāko gadu lielāko jautājumu centrā. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka islāms Eiropā gūs virsroku.
 
iš