Pāvests Pijs XII aicināja kontemplatīvo klosteru vadītājus atvērt durvis ebrejiem
un politiskajiem bēgļiem – raksta Itālijas žurnāls „Trenta Giorni”. Raksts tapis,
balstoties uz kādas Santi Kvatro Koronati augustīniešu klostera māsas piezīmēm. Tajās
rakstīts, ka pāvests esot lūdzis klostera abati atvērt klauzūru, lai tur paslēptu
vācu nacistu meklētās personas. Dienasgrāmatas autore pierakstīja arī datumu un personas
vārdus, kuras slēpušās klosterī laika posmā no 1942. gada septembra līdz 1944. gada
jūnijam. Tajā minēts arī Amālijas Viterbo vārds. Viņa bija Itālijas komunistiskās
partijas dibinātāja Palmira Toljati māsīca.
Augustīniešu klostera māsa uzrakstīja arī, ka pāvests gribot glābt ne tikai „savus
bērnus”, tas ir, katoļus, bet arī ebrejus. Tādēļ viņš lika, lai kongregāciju mājas,
tai skaitā, arī klauzūras klosteri būtu atvērti visiem vajātajiem. Kad abate saprata,
ka SS vienības varētu ienākt arī sieviešu klosteros, viņa saviem „padotajiem” sarūpēja
viltotus dokumentus. To veica kāds itāļu policists, kas darbojās pretošanās kustībā.
Franču preses aģentūra AFP uzskata, ka Santi Kvatro Koronati klostera māsas dienasgrāmata
ir interesants materiāls vēsturniekiem, kuri jau 60 gadus strīdās par pāvesta Pija
XII ‘klusēšanu’ ebreju genocīda lietā.