Svētā Ignācija no Lojolas nāves 450 gadu jubileja

Brīdī, kad svētais Ignācijs no Lojolas aizgāja mūžībā, pasaulē bija tūkstoš jezuītu. Divdesmit gadus vēlāk Jēzus Sadraudzības ordenī bija jau pieci tūkstoši jezuītu, bet šodien aptuveni 20 tūkstoši. Jezuīti no citiem reliģiozajiem ordeņiem atšķīrās ar augsto izglītības līmeni un misionāro dedzību. Īsā laika posmā viņi sasniedza Indiju, Filipīnas, Brazīliju, Paragvaju, Japānu un Ķīnu. Evaņģelizējot šīs tautas, jezuīti pieņēma vietējo kultūru tradīcijas. Viņi vadīja skolas, rūpējās par jauniešu garīgo formāciju.

Svētā Ignācija dzīves laikā Romā un citās Eiropas pilsētās tika nodibinātas vairākas universitātes, kolēģijas un institūti. Bez šaubām, jezuītu panākumi konkurentos izsauca naidu un skaudību. Sagrozot patiesību, radās tā sauktā melnā leģenda, kuras dēļ 1773. gadā ordenis tika slēgts. Jezuīti izdzīvoja tikai Krievijas un Prūsijas okupētajos Polijas apgabalos. Pāvests Pijs VII 1814. gadā atjaunoja Jēzus Sadraudzības ordeni. Jezuīti nekavējoties atsāka audzināšanas un misionāro darbību.

Jēzus Sadraudzība iedalīta 10 asistencēs, kurās kopā ir 92 provinces, un ir pārstāvēta 127 pasaules valstīs. Šodien to vada ģenerālpriekšnieks Peters Hans Kolvenbahs. Svētā Pētera bazilikā 31. jūlijā, plks.12.00 arhibīskaps Hiacints Pedro Barreto svinēja Euharistiju. Tajā piedalījās Jēzus Sadraudzības provinču vadītāji.

Kā zināms, šogad minētais reliģiozais ordenis atzīmē divas nozīmīgas jubilejas: sava dibinātāja svētā Ignācija nāves 450 gadu un svētā Franciska Ksavera dzimšanas 500 gadu jubilejas. No 29. jūnija līdz 3. septembrim Lojolā notiek dažādi piemiņas pasākumi. Augusta beigās norisināsies starptautisks kongress par garīgajiem vingrinājumiem. Tajā piedalīsies eksperti no visām pasaules valstīm. Atklāta Jēzus Sadraudzības dibinātājam veltīta tematiska izstāde, tiek rīkotas konferences, apaļā galda sarunas un zinātniskas debates.

sk/RV