Brīdī, kad svētais Ignācijs no Lojolas aizgāja mūžībā, pasaulē bija tūkstoš jezuītu.
Divdesmit gadus vēlāk Jēzus Sadraudzības ordenī bija jau pieci tūkstoši jezuītu, bet
šodien aptuveni 20 tūkstoši. Jezuīti no citiem reliģiozajiem ordeņiem atšķīrās ar
augsto izglītības līmeni un misionāro dedzību. Īsā laika posmā viņi sasniedza Indiju,
Filipīnas, Brazīliju, Paragvaju, Japānu un Ķīnu. Evaņģelizējot šīs tautas, jezuīti
pieņēma vietējo kultūru tradīcijas. Viņi vadīja skolas, rūpējās par jauniešu garīgo
formāciju.
Svētā Ignācija dzīves laikā Romā un citās Eiropas pilsētās tika nodibinātas vairākas
universitātes, kolēģijas un institūti. Bez šaubām, jezuītu panākumi konkurentos izsauca
naidu un skaudību. Sagrozot patiesību, radās tā sauktā melnā leģenda, kuras dēļ 1773.
gadā ordenis tika slēgts. Jezuīti izdzīvoja tikai Krievijas un Prūsijas okupētajos
Polijas apgabalos. Pāvests Pijs VII 1814. gadā atjaunoja Jēzus Sadraudzības ordeni.
Jezuīti nekavējoties atsāka audzināšanas un misionāro darbību.
Jēzus Sadraudzība iedalīta 10 asistencēs, kurās kopā ir 92 provinces, un ir pārstāvēta
127 pasaules valstīs. Šodien to vada ģenerālpriekšnieks Peters Hans Kolvenbahs. Svētā
Pētera bazilikā 31. jūlijā, plks.12.00 arhibīskaps Hiacints Pedro Barreto svinēja
Euharistiju. Tajā piedalījās Jēzus Sadraudzības provinču vadītāji.
Kā zināms, šogad minētais reliģiozais ordenis atzīmē divas nozīmīgas jubilejas: sava
dibinātāja svētā Ignācija nāves 450 gadu un svētā Franciska Ksavera dzimšanas 500
gadu jubilejas. No 29. jūnija līdz 3. septembrim Lojolā notiek dažādi piemiņas pasākumi.
Augusta beigās norisināsies starptautisks kongress par garīgajiem vingrinājumiem.
Tajā piedalīsies eksperti no visām pasaules valstīm. Atklāta Jēzus Sadraudzības dibinātājam
veltīta tematiska izstāde, tiek rīkotas konferences, apaļā galda sarunas un zinātniskas
debates.