Vatikāna finanšu bilance 2005

Apustuliskā krēsla finanšu bilance par 2005 gadu noslēgta ar pozitīvu rezultātu - lasām trešdien publicētajā Vatikāna ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Preses konferenci – pirmo reizi savā amatā – vadīja jaunais preses dienesta direktors, jezuītu tēvs Federiks Lombardis SJ. Prezentējot finanšu bilances kopsavilkumu, Vatikāna ekonomisko lietu prefektūras vadītājs kardināls Serdžo Sebastiani paziņoja, ka tā noslēgta ar gandrīz desmit miljonu eiro (9,7 mlj) lielu uzviju. Salīdzinot ar 2004 gadu, tas ir par 6,6 miljoni eiro vairāk, un ir visaugstākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā. Pēc kardināla Serdžo Sebastiani domām, šis iznākums, zināmā veidā, ir saistīts ar situācijas uzlabošanos starptautiskajos finanšu tirgos.

Bilanse ietver četrus Apustuliskā krēsla saimnieciskās un finanšu darbības sektorus. Pirmais no tiem attiecas uz Baznīcas centrālās pārvaldes institūcijām: Romas kūriju, Vatikāna Valsts sekretariātu un diplomātisko korpusu. Šajā sektorā ietverti arī ienākumi, ko sniedz vietējās Baznīcas: bīskapu konferenču, diecēžu, reliģiozo ordeņu, kongregāciju, sekulāro institūtu un atsevišķu ticīgo ziedojumi. 2005. gadā ienākumi bija 73,9 miljoni eiro. Gandrīz tik pat daudz bija arī 2004. gadā (73,3 mlj). Savukārt izdevumi šajā sektorā ir palielinājušies par 20 miljoniem eiro (121,3 mlj 2005. g. – 101,6 mlj 2004. g.). Tie saistīti ar Vatikānam piederošo ēku remontu, pensiju fonda iekšējo parādu dzēšanu un savas darbības paplašināšanu starptautiskajā jomā.

Vatikāna saimnieciskās darbības otrais sektors attiecas uz finansiālajām operācijām. Tieši tur ir vērojami spektakulāri panākumi – uzsvēra kardināls Serdžo Sebastiani. Ienākumi ir septiņas reizes lielāki nekā tie bija 2004. gadā (43,3 mlj 2005. g. – 6,1 mlj 2004. g.). Tas, galvenokārt, saistīts ar valūtas maiņu un vērstpapīru apgrozību.

Savukārt, trešais sektors attiecas uz Apustuliskā krēsla nekustāmo īpašumu. Vatikāna ekonomisko lietu prefektūras vadītājs skaidroja, ka pagājušajā gadā ienākumi sasniedza 22,2 miljonus eiro, kas tomēr ir par trīs miljoniem eiro mazāk kā 2004. gadā.

Apustuliskā krēsla finanšu darbības ceturtais sektors attiecas uz masu mediju institūcijām: radio, televīzijas centru, laikraksta „L`Osservatore Romano” tipogrāfiju un Vatikāna izdevniecību. Šis sektors vienmēr ir nesis vislielākos zaudējumus, šoreiz gandrīz 12 miljonus eiro. Galvenais „vainīgais” ir Vatikāna Radio, kura debits pagājušajā gadā pārsniedza 23,5 miljonus eiro lielu naudas summu.

Vatikāna ekonomisko lietu prefektūras vadītājs, kardināls Serdžo Sebastiani runāja arī par pāvesta apustuliskās un labdarības institūcijas ‘Svētā Pētera grasis’ darbību. 2005. gadā tās ienākumi sasniedza gandrīz 60 miljonus ASV dolāru, t.i., par 15 % vairāk nekā 2004. gadā.

sk/RV