Pāvests Benedikts XVI – Altetingas goda pilsonis

7. jūnijā Vispārējās audiences laikā pāvestam Benediktam XVI tika piešķirts Altetingas goda pilsoņa tituls. Svētais tēvs bija ļoti aizkustināts un pateicoties, sacīja: „Jāsaka ļoti vienkārši: mani tas dara laimīgu!” Benedikts XVI pastāstīja, ka Altetinga dzīvo viņa bērnības dienu atmiņās, kas ir vienas no visdārgākajām viņa dzīvē. Pirmais notikums, kas saglabājies bērna apziņā, esot brāļa Konrāda kanonizācija. Arī tad, kad kopā ar savu brāli veseli un neskarti atgriezušies no kara, tēvs, kas tobrīd bija sasniedzis jau 68 gadu vecumu, esot kājām mērojis garo ceļa posmu no Traunštaines līdz Altetingai, lai pateiktos Dievmātei par to, ka abi dēli, ko viņš pirms kara novēlējis Viņas aizsardzībai, patiešām atgriezušies mājās.
 
Pāvesta Benedikta XVI atmiņu pavediens nonāk arī pie tās neaizmirstamās dienas, kad Altetingas mariānisko svētnīcu apmeklēja Jānis Pāvils II. Viņš spējis izjust patieso Bavārijas sirdi – to, ka ticība šai novadā tiek rūpīgi glabāta, ka šeit ir klātesoša Dieva Māte, ka cilvēki Viņu mīl un nāk pie Viņas.
 
„Pirms dažiem gadiem man bija iespēja vadīt svētceļniekus, kas kājām uz Altetingu vēlējās ceļot no Ratisbonas (Rēgensburgas), un tai brīdī sapratu, ko nozīmē šāds svētceļojums,” atzinās pašreizējais pāvests, „tā nav vienkārša pastaiga kājām, bet pastaiga ar sirdi, tas nav ārējs, bet iekšējs gājums,” viņš teica. Svētais tēvs piebilda arī, ka grēksūdzes sakraments, kas tik bieži šķiet grūti sasniedzams, pēkšņi atveras kā žēlastība, kā dāvana, līdz ar kuru no pleciem noveļas tik liels slogs un cilvēks atrodas jauna sākuma priekšā. Neraugoties uz šī gājuma fizisko smagumu, beigās patiešām, sirds ielīksmojas priekā par to, ka ir sasniegta Žēlastību Mātes svētnīca, par to, ka var Viņu satikt svētnīcas klusumā, vēlāk lielajā Svētajā Misē bazilikā un tās laukumā, priekā, kas vēlāk turpinās, ieturot maltīti, sarunājoties un dziedot kopā. Tas viss nāk no tiem dziļumiem, ko dāvā šis jaunais sākums un šī brīnišķīgā tikšanās.
 
Pāvests pateicās Altetingas pilsētai par to, ka tā glabā šo seno dārgumu, kas vienmēr paliek dzīvs, kas saglabājas tāds pats kā vienmēr, un tomēr jauns. „Šī ir senā un jaunā tikšanās vieta ar Kunga Māti un tātad, arī mūsu dzīves atjaunotnes vieta,” teica pāvests.
 
Vēršoties pie Altetingas pilsētas vadības, kas bija ieradusies svētā Pētera laukumā, Benedikts XVI piebilda: „Līdz ar šo goda pilsoņa titulu, jūtos Altetingas pilsētas daļa. Bavārijas lielhercogi bija vēlējušies, lai pēc nāves viņu sirdis tiktu glabātas Altetingas svētnīcā. Arī es apzinos, ka mana sirds ir pie Dieva Mātes un ka Viņa raudzīsies uz mani no augstumiem un vadīs mani dzīves svētceļojumā.”
 
Savu pateicības uzrunu pāvests noslēdza ar vārdiem: „Uz priecīgu redzēšanos septembrī Altetingā!”
 
iš