Benedikts XVI Vadovicē – Jāņa Pāvila II dzimtajā pilsētā
Vizītes trešās dienas rītā Benedikts XVI devās uz sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II
dzimto pilsētu – Vadovici. Uzrunājot tur sapulcējušos ticīgos, pāvests novēlēja, lai
viņa priekštecis pēc iespējas drīzāk tiktu iecelts altāru godā. Svētais tēvs ieradās
vietā, kur Karols Vojtila piedzima, auga un nobrieda ticībā, lai kopā ar viņa dzimtās
pilsētas iedzīvotājiem lūgtos šai nodomā. Benedikts XVI atgādināja Volfganga von Gētes
vārdus: „Kurš vēlas saprast dzejnieku, tam jāapmeklē viņa dzimtene”, norādot, ka,
lai izprastu Jāņa Pāvila II dzīvi un kalpojumu, ir nepieciešams apmeklēt viņa dzimto
pilsētu. Jo tieši šeit, Vadovicē, sākās viss: dzīve, skola, studijas, teātris… un
priesterība.
Vadovicē Jānis Pāvils II saņēma kristības sakramentu. Lai uzsvērtu šī būtiskā notikuma
nozīmi gan Jāņa Pāvila, gan katra cilvēka dzīvē, Benedikts XVI savā uzrunā atgādināja
sava priekšteča vārdus viņa pirmā ceļojuma laikā uz Poliju, 1979. gadā: „Šajā kristības
avotā, 1920. gada 20. jūnijā, man tika dota žēlastība kļūt par Dieva bērnu, tika dāvāta
ticība manam Pestītājam un tiku uzņemts Viņa Baznīcas kopienā. Šo avotu es pirmo reizi
svinīgi noskūpstīju Polijas kristietības tūkstošgades jubilejā, pēc tam – manas kristības
piecdesmitajā gadadienā, un šodien to daru trešo reizi, jau kā Pētera Pēctecis”.
Benedikts XVI norādīja, ka šie vārdi ir atslēga, kas ļauj saprast Jāņa Pāvila ticības
viengabalainību, viņa kristīgās dzīves radikālismu, kā arī tiekšanos pēc svētuma,
ko viņš nemitīgi apliecināja. Šeit rodama dziļa apziņa par dievišķo žēlastību, par
Dieva brīvi dāvāto mīlestību cilvēkam. Caur ūdeni un Svēto Garu katehumens saņem atpestīšanu
un pievienojas Dieva bērnu lielajai saimei. Šie Jāņa Pāvila teiktie vārdi parāda arī
to, ka kristība ir ne tikai attaisnošana, bet arī aicinājums rūpēties un izkopt savu
ticību. Kristietim jābūt uzticīgam savas kristības solījumiem.
Benedikts XVI pasvītroja, ka tieši šeit varam konkretizēt šī svētceļojuma vārdus:
„Esiet stipri ticībā, esiet izturīgi kristības apsolījumu ievērošanā”. Dieva kalps
Jānis Pāvils II ir šādas uzticības izcils paraugs. To, cik daudz žēlastību viņš saņēma
šajā Vadovices svētnīcā, šajā draudzē, zina vienīgi pats žēlastību Devējs, uzsvēra
Benedikts XVI. Tieši šajā draudzē dzima un attīstījās Jāņa Pāvila mīlestība uz Baznīcu.
Vēlāk kā priesteris, bīskaps un pāvests viņš ar lielu gādību rūpējās par draudzēm.
Sekojot Jānim Pāvilam, arī Benedikts XVI mudina, lai draudzes kļūtu par īstu ekleziālu
kopienu, par Baznīcas ģimeni.
Savas uzrunas noslēgumā, Benedikts XVI atgādināja, ka liela nozīme Jāņa Pāvila II
dzīvē bija Marijai. Viņš dzīvoja ar dziļu pārliecību par Marijas neaizvietojamo lomu
pestīšanas un Baznīcas vēsturē. Savu pilnīgo atdevi Dievmātei Jānis Pāvils II izteica
vārdos „Totus tuus” (viss Tavs). Pāvests Benedikts XVI pateicās Dievam par Jāņa Pāvila
II pontifikātu, novēlēja lai Marija nemitējas rūpēties par viņam uzticēto Baznīcu,
kā arī deva visiem klātesošajiem savu svētību.