Benedikts XVI Polijā: tikšanās ar priesteriem

Pēc sagaidīšanas ceremonijas Varšavas starptautiskajā lidostā pāvests automašīnā devās uz svētā Jāņa katedrāli. Pa ceļam viņš apskatīja dažas vēsturiski nozīmīgas vietas, piemēram, bijušo ebreju getto, militārā ordinariāta katedrāli un citas.

Uzrunājot Varšavas katedrālē sapulcējušos klēra locekļus, Benedikts XVI vispirms apsveica Varšavas arhibīskapu un Polijas primātu kardinālu Jozefu Glempu viņa priesterības 50 gadu jubilejā. Pāvests aicināja atcerēties visus varonīgos ticības lieciniekus, kuri savu dzīvi veltījuši kalpošanai Dievam un cilvēkiem, pat vissmagākajos pārbaudījuma brīžos paliekot uzticīgi savam aicinājumam. Viens no šādiem lieciniekiem bija kardināls Stefans Višinskis, ko poļu tauta sauc par „Tūkstošgades primātu”. Pāvests aicināja ar godbijību pieminēt visus, kuri neļāva sevi uzveikt tumsības spēkiem, mācīties no viņiem drosmīgi izpildīt savus pienākumus un palikt uzticīgiem Kristus Evaņģēlijam.

Svētais Tēvs priesteriem atgādināja, ka viņi ir izvēlēti, lai kalpotu, mudināja ticēt ordinācijas sakramenta žēlastībai, kā arī atbildēt Kristus mīlestībai ar nedalītu mīlestību: “Ticiet savas priesterības spēkam! Ar šo sakramentu jūs saņēmāt visu, kas esat. Tad, kad jūs izrunājat vārdus „es” vai „mana” („es tevi atbrīvoju no taviem grēkiem… Šī ir mana miesa…”), jūs to darāt nevis savā vārdā, bet – Kristus vārdā, „in persona Christi”, kurš izmanto jūsu lūpas un jūsu rokas, jūsu upurgaru un jūsu talantus. Jūsu ordinācijas brīdī, ar roku uzlikšanas liturģisko zīmi, Kristus jūs ņēma savā īpašā aizsardzībā; jūs esat apslēpti Viņa rokās un Viņa Sirdī. Ienirstiet Viņa mīlestībā un dāvājiet Viņam savu mīlestību!”

Pāvests uzsvēra, ka priestera rokas nedrīkst kalpot egoismam, bet tām jānes pasaulei Dieva mīlestības liecība. Priesterība ir cēla dāvana. Viens otrs var nobīties un jautāt, kāpēc Jēzus nevarēja izvēlēt kādu citu, kurš ir spējīgāks, svētāks? Tāpat kā reiz iesaucās Pēteris: „Aizej no manis Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!” Taču Jēzus uzlūkoja ar mīlestību tieši katru no mums, un šim Viņa skatienam mums jāuzticas. Pat ja šķiet, ka Jēzus klusē (kā tas var likties tad, kad mēs lūdzamies), tomēr Viņš darbojas. Tieši lūgšanas klusums ir būtisks. Pasaulei, kas ir tik ļoti trokšņaina, vajadzīga klusa Jēzus pielūgsme. Pāvests mudināja priesterus pastāvēt šādā lūgšanā un aicināt uz to savus ticīgos. Jo tieši tādā veidā cilvēks, īpaši atrodoties pārbaudījumu brīžos, atradīs mierinājumu, gaismu un spēku.

No priesteriem tauta gaida tikai vienu lietu: lai viņi prastu tuvināt cilvēku Dievam, prastu veicināt šo satikšanos. Tāpēc svarīga lūgšanas dzīves izkopšana, kā arī nopietna teoloģiska formācija. Pāvests atgādināja, ka Kristum nepieciešami nobrieduši, drosmīgi, vīrišķīgi un tēvišķi priesteri. Šāda brieduma avots – ciešā saikne ar Dievu.

Uzrunājot klēru, Benedikts XVI akcentēja ne tikai aicinājuma, priesterības sakramenta un priestera dzīves būtiskākos aspektus, bet arī norādīja uz Baznīcas kalpotāju reizēm sastopamajām neuzticībām un grēkiem. Baznīca gan ir svēta, bet tās locekļi ir grēcinieki. Tāpēc esam aicināti iemācīties meklēt izlīgšanu un gandarīšanu. Lūdzot piedošanu par pagātnē padarīto ļaunumu, mums ir jāprot saskatīt arī paveikto labo. Nevaram noliegt pagātnes grēkus, taču nedrīkstam arī ļauties nepamatotiem spriedumiem un vieglprātīgai tiesāšanai, uzsvēra pāvests.

Noslēgumā Svētais tēvs mudināja priesterus nebaidīties doties kalpot arī tur, kur ir priesteru trūkumus, doties līdzi saviem tautiešiem, kuri lielā pulkā šodien izbrauc uz citām zemēm, lai pelnītu sev iztiku. Pāvests aicināja visus palikt stipriem ticībā un deva visiem klātesošajiem savu apustulisko svētību.

25. maija pēcpusdienā Benedikts XVI tikās ar pagājušā gada decembrī ievēlēto Polijas prezidentu Lehu Kačinski. Viņš dzimis 1949. gada 18. jūnijā. Ieguvis jurisprudences doktrora grādu Varšavas universitātē. Tikšanās ilga apmēram pusstundu.

sk,je/RV