Roma: Benedikts XVI apmeklēja Dievmātes Mīlestības sanktuāriju

Dievmātes Mīlestības – Madonna del Divino Amore sanktuārijā Benedikts XVI runāja par Jaunavu Mariju – sievieti, kas patiesi mīl. Miera Karalienes aizbilniecībai pāvests uzticēja Irākā nogalināto karavīru un Ishijas salā notikušās dabas katastrofas upuru dvēseles. Jau ziņots, ka 30. aprīlī zemes nogruvumā gāja bojā tēvs un viņa trīs meitas.

Iesākot Jaunavai Marijai veltīto mēnesi, XVIII gadsimta baznīcā Svētais tēvs skaitīja rožukroni. Viņš apmeklēja arī jauno sanktuāriju, kas izveidota kā milzīga grota. Sanktuārijs ir Romas iedzīvotāju pateicība par pilsētas izglābšanu Otrā pasaules kara laikā. Skaitot rožukroņa priecīgos noslēpumus, pāvests skaidroja Madonna del Divino Amore nozīmi.

„Šis tituls skaidri atklāj Marijas ciešo vienotību ar Svēto Garu jau kopš savas eksistences sākuma. Brīdī, kad viņa tika ieņemta mātes klēpī, Gars, Tēva un Dēla Mūžīgā Mīlestība, iemājoja viņā un pasargāja no ikviena grēka. Vēlāk tā paša Gara spēkā viņā iemājoja Dieva Dēls. Dzīves laikā, Svētā Gara žēlastības stiprināta, Marija īstenoja savus vārdus: „Lūk, es esmu mana Kunga kalpone”. Un visbeidzot, Svētā Gara spēkā Marija tika uzņemta debesīs ar dvēseli un miesu. Tur viņa kopā ar savu Dēlu dzīvo Dieva Tēva godībā” – teica pāvests.

Benedikts XVI atgādināja, ka mūsdienu cilvēkam Marija ir Dieva mīlestības zīme. „Visās dzīves grūtībās steigsimies pie viņas. Marija vienmēr uzklausa savu bērnu lūgumus” – aicināja pāvests. Viņš uzsvēra, ka arī šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama Dieva Mīlestība, lai pasaule tiktu atbrīvota no kara un terorisma varas. „Dzīvosim mīlestībā un Dieva gaisma apgaismos pasauli” – citējot encikliku „Deus caritas est”, teica Benedikts XVI.

Vizītes priekšvakarā Madonna del Divino Amore sanktuārija rektors Pasquale Silla paskaidroja, ka Romas bīskaps vēlas Dievmātei veltīto rožukroņa mēnesi iesākt ar šīs svētnīcas apmeklējumu, kura romiešiem ir ļoti dārga un nozīmīga.

Pāvests Jānis Pāvils II Dievmātes Mīlestības sanktuāriju apmeklēja trīs reizes. Arī Benediktam XVI šis Romas sanktuārijs ir ļoti nozīmīgs. Vēl būdams kardināls, viņš tajā ieradās vairākas reizes. Divino Amore sanktuārija vēsture iesākās ar brīnumu, ko piedzīvoja kāds ceļotājs, kas, visticamāk bija devies svētceļojumā uz Vatikānu, 1740. gadā. Kastel Levas ciemata tuvumā, neapdzīvotā lauku apvidū, nomaldījušos ceļotāju piepeši pārsteidza nikni savvaļas suņi.

Tajā brīdī netālu esošajā pils tornī viņš ieraudzīja Dievmāti ar Bērnu uz rokām, un virs viņiem – balodi, Svētā Gara dievišķās mīlestības simbolu. Ceļinieks, piesaucis Dievmātes palīdzību, ieraudzīja, ka suņi pēkšņi kļuva rāmi, it kā paklausīdami kādai noslēpumainai pavēlei. No tā brīža, brīnuma slava izplatījās aizvien tālāk un tālāk. Cilvēki sāka dienu un nakti doties svētceļojumos pie Kastel Levas Dievmātes.

Senais sanktuārijs uzcelts 1744. gadā. To projektēja neapoliešu arhitekts Filippo Ragudzini. 1750. gada 31. maijā kardināls Karlo Redzonico – nākamais pāvests Klements VIII – konsakrēja baznīcu un tās galveno altāri, veltot dievišķajai mīlestībai – Madonna del Divino Amore. 1996. gadā sākās jauna sanktuārija būvniecība. To projektēja franciskāņu tēvs Kostantino Rudžeri. Tā ir grotas veida baznīca, kuras vitrīnā atnācēju sveicina uzraksts „Ave Maria”, kā arī atveidota – liela saule, vējš un uguns, kas ir Svētā Gara simboli. Baznīcas fasāde ir tumši un gaiši zilā krāsā, kas simbolizē jūru un debesis.

sk je/RV