“Iemīlējis savējos, kas bija pasaulē, mīlēja viņus līdz galam. Dievs mīl savu radību,
mīl cilvēku. Viņš mīl līdz galam, līdz pat nāvei. Viņš novilka savas godības drēbes
un ietērpās kalpa skrandās. Viņš noliecās pār mums, nometās ceļos, lai mums nomazgātu
dubļainās kājas, lai mēs varētu piedalīties svētku mielastā” – teica Benedikts XVI.
Lielās Ceturtdienas pēcpusdienā Laterāna bazilikā pāvests celebrēja in Cena Domini
jeb Kunga Pēdējo vakariņu Misi. Ar to sākās Trīs svētās dienas, kurās svinam Kristus
Ciešanu, Nāves un Augšāmcelšanās noslēpumus. Katrā Svētajā Misē tiek atjaunots Jēzus
Kristus krusta upuris. Tas aizvien no jauna kļūst klātesošs Baznīcas upurī, kas notiek
sakramentālā veidā. Kunga vakariņas ir pirmā Svētā Mise, un to svinēja pats Kristus.
Jēzus, zinādams, ka ir pienākusi viņa stunda aiziet no šīs pasaules pie Tēva, iemīlējis
savējos, kas bija pasaulē, mīlēja viņus līdz galam.
Homīlijā pāvests uzsvēra, ka Dievs atnāca uz šo pasauli, lai kalpotu. Viņš mazgā mums
kājas, lai mēs būtu cienīgi piedalīties viņa sagatavotajā mielastā. Tajā izpaužas
Kristus noslēpums. Ūdens ir viņa mīlestība, kas mūs dara tīrus. Kristus mīlestība
nepazīst robežas. Taču to var ierobežot cilvēks ar mazu un netīru sirdi.
Kas mūs dara netīrus Dieva acīs? – jautāja pāvests. Mīlestības atmešana, negribēšana
būt mīlētiem un mīlēt. Tas ir lepnums, kas uzskata, ka mums nav nepieciešama attīrīšanās,
kas aizslēdz mūsu sirdis Dieva labestībai. Tas ir lepnums, kas kavē mūs atzīties grēkos,
atzīties, ka esam netīri. Šodien Kungs mūs aicina sekot Viņam. „Es jums devu piemēru...”
Viņš aicina mūs mazgāt kājas citiem, palīdzēt, mierināt, piedot – teica Benedikts
XVI.