Krustaceļa pārdomas sagatavoja arhibīskaps Komastri

Lielās Piektdienas vakarā Kolizejā pāvests Benedikts XVI vadīs Krustaceļa gājienu. Šogad pārdomas sagatavoja arhibīskaps Andželo Komastri. Jautāts ar kādām izjūtām viņš pieņēma lielo un atbildīgu uzdevumu, arhibīskaps atzina, ka Svētā tēva lēmums radīja viņā satraukumu un bailes. Sākumā viņam esot licies, ka nespēs veikt šo pienākumu, taču vēlāk lūgšanā sapratis, ka ir jāpaļaujas, kā to darīja Jānis Pāvils II.

Pārdomājot Kristus ciešanas, mēs labāk saprotam cilvēku vēsturi, vēsturi, kurā labie tiek pazemoti, lēnprātīgie izsmieti, godprātīgie vajāti. Rodas jautājums, kas ir uzvarētājs? Ja pats Dievs ir notiesāts un nes krustu, tad, kas var uzvarēt? Kam pieder pēdējais vārds? Ejot krustaceļu mēs iegūstam skaidrību: pēdējais vārds pieder Dievam. Krustaceļš mums palīdz saprast vēstures dramatismu. Taču tas atgādina, ka pēdējā dienā nav Lielā Piektdiena: pēdējā diena ir Lieldienas. Lieldienas ir labā uzvaras pār ļauno, ir labo cilvēku uzvaras svētki.

Arhibīskaps Komastri skaidroja, ka Kristus nes mūsu grēku smago krustu. Grēks ir inde, kas saindēja vēsturi, pasauli un cilvēci. Grēks ir ļaunums. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ļaunums ir ļaunums, jo nodara ļaunumu. Neraugoties uz cilvēku ļaunprātību un aprobežotību, Jēzus ņem uz saviem pleciem mūsu grēku radīto krustu. Viņa ciešanas aicina pasauli, aicina cilvēku: „Esi uzmanīgs! Skaties, ko nodarīja grēks! Ieejot grēka ievainotajā pasaulē, es ļāvu sev uzkraut jūsu pārkāpumus, ļāvu sevi pienaglot pie koka krusta, lai jums atgādinātu, ka šo ciešanu iemesls ir grēks”. Ja mēs atvērsim acis, nožēlosim grēkus, Dievs ir gatavs piedot. Krusts ir cīņa starp grēku un Dieva mīlestību. Pēdējais vārds pieder mīlestībai.

Jēzus krustaceļā klātesoša ir Marija. Mums visiem ir nepieciešama Māte! Mums ir nepieciešama patiesa un uzticīga mīlestība. Mums ir nepieciešama mīlestība, kas nekad nenodod, mīlestība, kas bauļu, ciešanu un pārbaudījumu brīdī ir drošs patvērums.

sk/RV