Pāvests Benedikts XVI pieņēma audiencē četrus Kamerūnas bīskapus. Šīs Rietumāfrikas
valsts episkopāta locekļi Vatikānā pirmdien uzsāka vizīti „ad Limina Apostolorum”.
Tā ilgs līdz 13. martam. Viena ceturtdaļa no 17 miljoniem iedzīvotāju kopskaita ir
katoļi. Skaitliski lielas ir arī protestantu un musulmaņu grupas. Valsti atklāja portugālieši
XV gadsimta beigās (1472). Portugāle pārvaldīja to līdz pat XIX gadsimta sākumam (1837).
No XIX gadsimta vidus Kamerūna atradās vispirms Vācijas, vēlāk Francijas un Anglijas
pakļautībā. Savu neatkarību tā atguva pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā. Valsts
oficiālās valodas ir franču un angļu. Tiek lietotas arī dažādas vietējās valodas.
Kamerūnas evaņģelizācija sākās XIX gadsimta astoņdesmitajos gados. To veica gan katoļu,
gan protestantu misionāri. Valsts galvaspilsētā Jaundē pirmā katoļu diecēze tika izveidota
1955. gadā. Tajā pašā gadā tika iesvētīts arī pirmais Kamerūnas bīskaps. Pāvests Jānis
Pāvils II šo Āfrikas valsti apmeklēja divas reizes 1985 un 1995 gadā. 1988. gadā viņš
nominēja Dualas arhibīskapu Kristianu Tumi par kardinālu. Šodien Kamerūnas episkopātā
ir 24 bīskapi. Viņu vidū ir arī vairāki ārvalstu misionāri. Lai gan sociāli politiskā
situācija Kamerūnā ir salīdzinoši mierīga, taču arī tajā valda korupcija, etniskie
konflikti, vardarbība un cilvēktiesību pārkāpumi.