Vatikānā prezentēts dokuments pastorālajam darbam ar čigāniem
Otrdien, 28. februārī, Svētā Krēsla Preses zālē prezentēts Pontifikālās Migrantu un
Ceļotāju Pastorālās Aprūpes Padomes nesen sagatavotais dokuments
Vadlīnijas pastorālajam darbam ar čigāniem
. 2005. gada 8. decembrī klajā nākušais dokuments ir adresēts ne tikai tiem, kuri
ir iesaistīti šajā īpašajā pastorālās kalpošanas sfērā, proti, pastorālajā darbā ar
čigāniem, bet arī – visai Baznīcai. Čigānu evaņģelizācija ir visas Baznīcas misija,
jo neviens kristietis nevar būt vienaldzīgs, redzot, ka pret kādu izturas ar nevērību,
nicināšanu vai atstāj ekleziālās kopienas perifērijā.
Arhibīskaps Agostino Marchetto intervijā žurnālistam Giovanni Peduto norāda, ka dokumenta
rašanās pamatā ir Baznīcas rūpes par čigāniem, kā arī visiem ceļotājiem. Baznīca,
pildot savu evaņģelizācijas misiju, iestājas par ikviena cilvēka patiesu izaugsmi.
Vadlīnijas ir auglis ilgiem pētījumiem un studijām. Pie tām strādājuši daudzi pastorālie
darbinieki un eksperti, tai skaitā, arī paši čigāni. Bez tam, šī dokumenta tapšanā
tika iesaistītas arī citas ekleziālās instances, kuru darbība nav tieši saistīta ar
šāda veida pastorālo darbu, lai tādējādi uz čigānu evaņģelizāciju ļautu paraudzīties
plašākā – Baznīcas universālās misijas kontekstā.
Vietējām Baznīcām un draudzēm, darbojoties ar čigāniem, jāņem vērā viņu kultūras ne
tikai kopējās, bet arī atšķirīgās raksturiezīmes. Dokumenta sākumā tiek norādīts,
ka ceļošana vai pārvietošanās tomēr nav vienīgā čigānu iezīme. Daudzi no viņiem ir
atraduši pastāvīgu uzturēšanās vietu. Veicot pastorālo aprūpi, jāņem vērā viņu etniskā,
kultūras un seno tradīciju dažādība. Vadlīnijās draudžu gani, kā arī pastorālajā kalpošanā
iesaistītie laji atradīs pamatnorādes viņu darbam ar čigāniem, taču šīs norādes viņiem
nāksies piemērot katras grupas apstākļiem, vajadzībām un prasībām.
Dokumentu, kas sastāv no sešām nodaļām, var iedalīt divās lielās daļās: pirmā daļa
runā par Baznīcu un čigāniem vispārējā skatījumā bet, savukārt, otrā - veltīta tieši
pastorāla rakstura jautājumiem. Pirmajā nodaļā tiek izklāstīti daži vispārēji jēdzieni,
otrajā – Baznīca apliecina savas rūpes par čigāniem un parāda ceļošanas aspektu bibliskā
skatījumā, kā arī runā par saikni starp Baznīcas katoliskumu un čigānu pastorālo aprūpi.
Trešajā un ceturtajā dokumenta nodaļā tiek pētīta dziļā un būtiskā evaņģelizācijas,
ticības inkulturācijas un cilvēciskās izaugsmes saistība. Kamēr trešā nodaļa vērš
uzmanību čigānu kultūrai evaņģelizācijas procesā, tās attīrīšanai, paaugstināšanai
un piepildījumam Kristū, nākamā nodaļa runā par čigānu cilvēktiesībām, par viņu integrālās
attīstības apstākļiem un cilvēciskās izaugsmes kristīgo perspektīvu. Jāpiezīmē, ka
saskaņā ar dokumenta mācību, attīrīšana nenozīmē izskaušanu vai atteikšanos no tā,
kas čigānu kultūrā ir vērtīgs un pozitīvs. Runa ir vienīgi par atbrīvošanos no tā,
kas aizskar cilvēka personas cieņu un viņa tiesības; par zināma veida evaņģēlisko
vērtību integrāciju vietējā kultūrā.
Savukārt, par otrās daļas piekto un sesto nodaļu var apgalvot, ka tās ir dokumenta
sirds: tās skar tieši pastorālās aprūpes jautājumus. Piektā nodaļa tiek pilnībā veltīta
čigānu pastorālās aprūpes specifiskajām tēmām, bet sestā – pievērš uzmanību tām struktūrām
un personām, kuras ir aicinātas veltīt sevi šāda veida apustulātam.
Dokumenta noslēgumā tiek izteikta vēlēšanās un cerība, ka šīs „Vadlīnijas” būs kā
atbilde to daudzo personu gaidām, kuras iesaistītas brāļu un māsu ceļotāju aprūpē.
Baznīcai čigānu uzņemšana ir zināmā mērā izaicinājums, tiek norādīts dokumentā. Viņu
klātbūtne, kas izplatīta lielākā vai mazākā mērā visur, reizē ir arī nemitīgs aicinājums
veikt ticībā mūsu šīs zemes svētceļojumu, piepildīt visu mūsu dzīvi ar mīlestību un
veicināt kristīgo vienotību, lai tādā veidā pārvarētu katru neiecietību vai vienaldzību
pret šo ceļotājtautu. Mēs, kristieši, esam aicināti dalīties ar citiem gan savos priekos,
gan bēdās, prast saredzēt citu cilvēku dziļākās vajadzības un veidot ar citiem dziļas
un patiesas draudzības saites.