Benedikts XVI novēl garīgi dziļu Lielā gavēņa laiku
„Šodien, ar Pelnu trešdienas liturģiju, sākas 40 dienu ilgs gavēņa ceļš, kas ved mūs
pretī Lieldienām, kurās svinēsim Kunga ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu.
Tas ir mūsu pestīšanas noslēpuma centrs. Šajā īpašajā laikā Baznīca aicina ticīgos
dziļāk apzināties Kristus pestīšanas un savas Kristības nozīmi. Patiesi, jau no pašiem
sākumiem šajā liturģiskajā laikā kristieši savu ticību stiprina Dieva vārdā, pārdomājot
radīšanas un pestīšanas vēstures nozīmi” – uzrunājot svētceļniekus, teica Benedikts
XVI.
Pēc divu mēnešu ilga pārtraukuma vispārējā audience notika svētā Pētera laukumā. Uz
tikšanos ar pāvestu šodien bija ieradušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām
pasaules valstīm. Uzrunā Svētais tēvs skaidroja Lielā gavēņa nozīmi. Šajā laikā Baznīca
piemin notikumus, kas veidoja senās Izreāļa tautas vēsturi. Arī mēs esam aicināti
atklāt šo notikumu vērtību – sacīja pāvests.
Gavēņa laiks aicina mūs īpašā veidā būt kopā ar Jēzu četrdesmit dienas, kuras Viņš
pirms savas publiskās darbības uzsākšanas pavadīja tuksnesī, lūdzoties un gavējot.
Kopā ar visas pasaules kristiešiem arī mēs šodien uzsākām pārdomu un lūgšanas ceļu,
kas ved uz Kalvārijas kalnu, lai tur kontemplētu ticības galvenos noslēpumus.
Pāvests atgādināja, ka šodien visās draudzēs uz ticīgo galvām tika uzkaisīti pelni.
Ar šo simbolisko žestu atzīstam, ka esam grēcīgi un vēlamies atgriezties pie Dieva.
„Atgriezieties un ticiet evaņģēlijam”. Tas ir aicinājums un reizē pienākums savu dzīvi
balstīt uz Jēzus Kristus. Svētais tēvs skaidroja, ka kristieša dzīve ir ticības dzīve.
Visos dzīves pārbaudījumos un kārdinājumos uzvaru gūsim, klausoties Dieva patiesības
vārdu un atmetot melus un ļaunumu.
Gavēņa laiks, kas tuvina mūs Dievam, palīdz ar jaunu skatienu uzlūkot mūsu brāļus
un saskatīt viņu vajadzības. Tādēļ Lielais gavēnis aicina atjaunot un stiprināt mīlestību
– atgādināja Svētais tēvs.
Benedikts XVI atgādināja, ka Lielais gavēnis ir īpašs iekšēja svētceļojuma laiks pie
Kristus, kas ir žēlsirdības avots. Tas ir svētceļojums, kurā Viņš pats mūs pavada
cauri mūsu nabadzības tuksnesim, stiprinot mūs ceļā pretim Lieldienu priekam.
Briesmīgo nabadzības izaicinājumu priekšā, no kā cieš tik liela daļa pasaules iedzīvotāju,
vienaldzība un egoistiska izolācija ir pilnīgā pretstatā Kristus „skatienam”. Gavēšana
un žēlsirdības dāvanu došana, ko kopā ar lūgšanu Baznīca iesaka īpašā veidā tieši
Gavēņa laikā, ir piemēroti līdzekļi, lai mēs vairāk kļūtu līdzīgi šim „skatienam”.
Svēto piemēri un garā Baznīcas misionārā aktivitāte nodrošina nenovērtējamus norādījumus
uz visefektīvākajiem veidiem, lai atbalstītu attīstību. Pat šajā globālās savstarpējās
atkarības ērā ir skaidrs, ka neviens ekonomiskais, sociālais vai politiskais projekts
nevarēs aizstāt to sevis dāvāšanu citam, caur ko žēlsirdība tiek izteikta. Tie, kas
darbojas saskaņā ar Evaņģēlija loģiku, izdzīvo ticību kā draudzību ar Iemiesojušos
Dievu un tāpat kā Viņš nes savu tuvāko materiālo un garīgo vajadzību nastas. Viņi
redz to kā neizsmeļamu noslēpumu, kas ir nebeidzamu rūpju un uzmanības vērts - citējot
vēstījumu Lielajā gavēnī, teica Benedikts XVI.
Tikšanās noslēgumā viņš apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. „Sirsnīgi sveicu
visus brāļus un māsas no Polijas un ārpus tās robežām. Sākam Lielā gavēņa laiku. Tas
ir lūgšanas, atteikšanās un atgriešanās laiks. Lai Jēzus krusta pakājē stāvoša Jaunava
Marija norāda mums personiskās dzīves, ģimenes un sabiedrības atgriešanās patieso
virzienu. Vēlu jums bagātīgus garīgos augļus”.