Pirms 500 gadiem, 1506. gada 14. janvārī Romas Oppio kalna izrakumos tika atrasta
nozīmīga seno skulptūru grupa. Mikelandželo Buonarotti tajās atpazina Plīnija hronikās
minēto Laokoonti, kas rotāja imperatora Trajana pirtis. Tieši pēc mēneša Laokoonte
skulptūru grupa tika izcelta no zemes un kļuva par pirmo pastāvīgo eksponātu Vatikāna
muzejos, kas tika izveidoti pēc pāvesta Jūlija II Roveres iniciatīvas. Muzeja kolekcija
tika nemitīgi papildināta, līdz tas izvērtās par vienu no visnozīmīgākajām dārgumu
krātuvēm pasaulē.
Šī gada 14. februārī ar preses konferenci, kurā piedalījās kardināls Edmunds Šoka
un mākslas zinātņu doktors Frančesko Buranelli, tika atklātas Vatikāna muzeju 500
gadu svinības, kas ilgs līdz nākamā gada 14. februārim. Kardināls Šoka pastāstīja,
ka gadsimtu gaitā pāvesti ir krājuši pagātnes liecības, lai pasargātu tās no izpostīšanas
un aizmirstības, un glabātu nākamajām paaudzēm. Līdzīgi Jūlijam II, kurš bija aicinājis
Mikelandželo atpazīt Oppio kalnā izrakto skulptūru grupu, arī nākamo gadsimtu pāvesti
sauca sava laika māksliniekus, lai tie dotu savu novērtējumu mākslas darbiem, kurus
bija lemts pievienot Vatikāna muzeju kolekcijai.
„Vatikāna muzeji ir dažādu vēsturisko, politisko un sociālo notikumu liecinieki. Muzeju
slavas dienas ir mainījušās ar dramatiskiem notikumiem, kolekcijas tika izlaupītas
un mākslas darbiem nodarīti bojājumi, laika gaitā dažus no tiem ir izdevies atgūt,
bet daudzu liktenis palicis nezināms. Vatikāna muzejos sev vietu ir radušas arī jaunas
kultūras liecības. Baznīca aizvien vairāk ir atvērusies kultūras pasaulei un pasaules
kultūrām,” teica kardināls Edmunds Šoka. Viņš atgādināja arī, ka muzejos sakrātās
bagātības, kas radās kā pāvesta personīgā kolekcija, pavisam īsā laikā tika atvērtas
publikai, lai ar mākslas valodas palīdzību varētu apliecināt vērtības, kas ir saprotamas
visā pasaulē.
„Šodien Vatikāna muzeji ir kļuvuši par tikšanās vietu, kur notiek gan konfrontācija,
gan dialogs, kur tiekas dažādu reliģisko uzskatu un kultūru, pieredzes un pasaules
uztveres pārstāvji. Apmēram četri miljoni apmeklētāju no visiem pasaules kontinentiem,
kas ik gadus apmeklē muzeju galerijas, apbrīno mākslas darbus un ar savu klātbūtni
sniedz ģeogrāfiskās, reliģiskās un kultūru dažādības dāvanu,” teica kardināls Šoka.
Viņš atgādināja pāvesta Jāņa Pāvila II vārdus, kurš Vatikāna muzejus sauca par „vienu
no visnozīmīgākajiem Svētā Krēsla vārtiem, kas ir atvērti pasaulei”.