Pāvesta tikšanās ar Ticības mācības kongregācijas locekļiem

10. februārī pāvests tikās ar Ticības mācības kongregācijas sanāksmes dalībniekiem. Svētais tēvs izteica prieku par šo tikšanos, jo kopā ar daudziem no klātesošajiem viņš savulaik strādāja, būdams šīs kongregācijas prefekts.
 
Svētais tēvs teica, ka Baznīcas dzīvē ticībai ir liela nozīme, jo liela nozīme ir dāvanai, kurā Dievs dāvā sevi Atklāsmē. Šī Dieva dāvināšanās tiek pieņemta ar ticību. Tāpēc Ticības mācības kongregācijai ir ļoti svarīga loma, kalpojot visai Baznīcai un jo īpaši bīskapiem kā ticības skolotājiem un ganiem. Kongregācija ir aicināta apliecināt katoliskās ticības centrālo lomu un tās autentisko izteiksmi. „Ja šī centrālā loma sāk izzust, tad arī ekeleziālā dzīve zaudē savu sākotnējo vitalitāti un pārvēršas vienīgi par sterilu un pasaulei iztapīgu aktivitāti. Taču ja ticības patiesība ir likta kristīgās dzīves centrā, tad arī cilvēka dzīvi atjauno un vada mīlestība, kas nepazīst ne pieturu, ne beigu,” teica pāvests.
 
Viņš atgādināja, ka šī mīlestība dzimst no tikšanās ar Kristu ticībā. Arī enciklikā Deus caritas est, ir norādīts, ka „kristīgās būtības sākumā nav ētiska lēmuma vai kādas lielas idejas, bet gan tikšanās ar notikumu, ar Personu, kas dzīvei piešķir jaunu apvārsni un līdz ar to, arī izšķirošu virzienu”. Benedikts XVI norādīja, ka Jēzus Kristus ir Patiesība, kas kļuva Persona un kas pievelk sev pasauli. Jēzus izstarotā gaisma ir patiesības spožums. Visas cits patiesības ir tās Patiesības fragmenti, kas ir Viņš un kas ved pie Viņa. Jēzus ir cilvēka brīvības polārā zvaigzne. Bez Viņa tā zaudē savu orientāciju, jo nepazīstot patiesību, brīvība kļūst pretdabiska, tā izolējas un pārvēršas neauglīgā patvaļā. Ar Viņu brīvība atjaunojas un izpaužas mīlestības darbībā.
 
Uzrunā Ticības mācības kongregācijas locekļiem, pāvests teica, ka kalpošana ticībai, ir arī kalpošana priekam un šis ir prieks, ko Kristus vēlas izplatīt pasaulē: tas ir ticības prieks Viņā, patiesības prieks, ko caur Viņu nodot citiem, pestīšanas prieks, kas nāk no Viņa. Tas ir prieks, kas ielīst sirdī, kad nometamies ceļos, lai ticībā pielūgtu Jēzu. Šī patiesības mīlestība iedvesmo un vada kristiešu izturēšanos mūsdienu pasaulē, kā arī Baznīcas evaņģelizējošo darbu.
 
Pāvests teica, ka Baznīca ar prieku pieņem sasniegumus, kas panākti ar cilvēku zināšanām. Zinātnes sasniegumi ir palīdzējuši labāk saprast radīšanas noslēpumu. Dažreiz šie sasniegumi ir bijuši tik strauji, ka ir bijis grūti nekavējoties atzīt, vai tie ir saskaņā ar Dieva atklāto patiesību par cilvēku un pasauli. Tomēr, daži zinātnes apgalvojumi ir bijuši pretrunā ar šo patiesību. Tas ir radījis zināmu apmulsumu arī ticīgajos. Tāpēc ir svarīgi iedziļināties patiesībās, ko atklājis prāts, lai pārliecinātos, vai tās saskan ar ticību. Pāvests norādīja, ka tas ir Ticības mācības kongregācijas uzdevums.
 
Noslēdzot uzrunu, Svētais tēvs teica: „Kalpošana ticības pilnībai, ir kalpošana patiesībai un tātad, arī priekam, priekam, kas nāk no sirds dziļumiem un izriet no tiem mīlestības dziļumiem, ko Kristus ir atvēris caur savu krustā pārdurto sirdi, un ko Viņa Gars dāsni izplata pasaulē. Jūsu kalpošana nozīmē Dieva gaismas pilnīgu izplatīšanu pasaulē. Lai ticības gaisma, kas ir izteikta savā pilnībā un neskaramībā, vienmēr apgaismo jūsu darbu un ir „zvaigzne”, kas vada jūs un palīdz jums vadīt cilvēku sirdis pie Kristus!”
 
iš