Kāpēc austrieši ir skeptiski pret ES? Saruna ar bīskapu Egonu Kapellari

Kopš 1. janvāra par Eiropas Savienības prezidējošo valsti ir kļuvusi Austrija. Neraugoties uz to, Austrijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību pārsvarā ir kritiska. Vēl jo vairāk, nevienā citā kopienas zemē iedzīvotāji nepauž tik krasu neapmierinātību ar Eiropas savienības politiku, kā Austrijā. Egons Kapellari, kas ir Austrijas Bīskapu konferences viceprezidents un kam šīs konferences ietvaros ir uzticēta atbildība arī par attiecībām ar Eiropas Savienību, vecgada pēdējās dienās viesojoties Vatikāna radio, pastāstīja, ka sākumā Austrijas tauta, gluži pretēji, bija ļoti labvēlīgi noskaņota par pievienošanos Eiropas Savienībai un nekur citur iedzīvotāju balsojuma rezultāti nebija tik augsti kā tieši Austrijā. Taču tagad kādreizējais optimisms ir pārvērties skepsē. Bīskaps Kapellari teica, ka tam ir vairāki iemesli:


„No vienas puses, daudzkārt ir dzirdēts, ka Eiropas birokrātija pārspēj jebkuru robežu un ka Brisele vēlas reglamentēt visu, arī tad, ja šī reglamentācija draud iedragāt tautu nacionālo identitāti. Austrieši ir pret to. Arī valdība un masu mediji nav snieguši pietiekami labu informāciju, piemēram, par Eiropas konstitūciju.”


Austrijas Bīskapu konferences viceprezidents piebilda, ka viņš pats tomēr paliek optimistiski noskaņots pret Eiropas Savienības nākotni.


Austrijas bīskapi jau pirms ilgāka laika ir paziņojuši, ka viņi vēlas pavadīt Austrijas prezidentūru ar kritisku attieksmi. Runājot par jautājumiem, kuriem Baznīcas skatījumā būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, bīskaps Kapellari teica:


„Īpaši jūtīgs jautājums ir migrācija. Šai ziņā mūsu uzdevums nav jautāt tautai, bet gan iesaistīt to, palīdzēt izskaidrot projektus un panākt austriešu piekrišanu. Izteiciens „atvērtas robežas” ir dzirdēts pārāk bieži, tai skaitā arī baznīcā. Taču šis izteiksmes un domāšanas veids ir tik ideālistisks, ka nespēj vest ne pie kā cita, kā vienīgi pie agresijas izpausmēm.


Kas attiecas uz bioētiku, Austrija pieder pie tām valstīm, kuras nostājas pret nereglamentētiem pētījumiem par embriju un histaminālo šūnu izmantošanu.„


Nākamajos sešos mēnešos Eiropas kopiena ir apņēmusies pieņemt pētījumu un attīstības programmu. Šī programma cita starpā paredz finansēt pētījumus, kuros tiek izmantotas embriju histaminālās šūnas, neraugoties uz to, ka pret minētajiem pētījumiem iebilst vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā arī Austrija un Vācija.


Jautāts, vai Eiropas zinātnieku morāle varētu būt iedragāta vēl vairāk, Austrijas bīskapu konferences pārstāvis teica:


„Šīs bailes ir absolūti pamatotas. Ir jāmobilizē pilsoniskā sabiedrība pret interesēm, ko vada vienīgi finansiāli apsvērumi.”


Austrijas iedzīvotāji izsaka krasu protestu pret Turcijas pievienošanu Eiropas Savienībai. Taču pastāv arī bažas par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanu. Uz to bīskaps Egons Kapellari atbildēja:


„Pret Bulgārijas un Rumānijas pievienošanu austriešu protesti nav pārāk lieli. Toties lielākais tautas vairākums ir pret Turcijas pievienošanu. Austrieši ar Turciju vēlētos uzturēt draudzīgas attiecības, nevis pilnīgu integrāciju Eiropā un šīs jūtas ir jārespektē.”


Tā bija saruna ar Austrijas Bīskapu konferences viceprezidentu un atbildīgo par attiecību uzturēšanu ar Eiropas Savienību, monsinjoru Egonu Kapellari.


iš