Vecgada pēdējā dienā uz tikšanos ar pāvestu apustuliskās pils Klementa zālē bija ieradušies
Vatikāna valsts žandarmērijas korpusa locekļi. Pāvests viņus sirsnīgi sveica un atgādināja,
ka šī tikšanās notiek 2005. gada pašās beigās. Baznīcai šis gads bija īpašs. Aprīlī
noslēdzās mīļotā pāvesta Jāņa Pāvila II šīszemes dzīves gājums, pēc tam sekoja
Sede Vacante
periods un konklāva, kurā tika ievēlēts jaunais pāvests Benedikts XVI. Tie bija notikumi,
kas īpašā veidā skāra ne vien tos, kas dzīvo un kalpo Vatikānā, bet visus ticīgos
plašajā pasaulē. Pāvests Benedikts XVI atzina, ka Vatikāna žandarmērijai šis laiks
bija intensīva darba pilns, taču tas tika paveikts ar lielu atbildību un pašuzupurēšanās
garu.
Uzrunājot savus šīsdienas viesus, Svētais tēvs teica: „Paldies, dārgie draugi, par
visu, ko jūs ik dienas darāt, uzticīgi kalpojot pāvestam un viņa līdzstrādniekiem,
kopā ar pontifikālo Šveices gvardi nodrošinot mieru un kārtību Vatikāna valstī, pieņemot
svētceļniekus, kas apmeklē apustuļu kapus un tiekas ar svētā Pētera pēcteci. Paldies
par centieniem atrisināt eventuālās problēmas, kas dažreiz veidojas lielākos pasākumos,
jo īpaši liturģiskajās svinībās, vispārējās audiencēs un pāvesta ceļojumu laikā. Jūs
veicat delikātu un ļoti nepieciešamu pienākumu, kas prasa gudrību, modrību un pašatdevi.
Paldies par jūsu kalpošanu!”
Turpinot uzrunu, pāvests vērsa uzmanību uz Ziemassvētku liturģisko laiku. Šis laiks
atgādina par ganiņiem, kas būdami nomodā un sargādami savu ganāmpulku, pieņēma eņģeļu
vēsti un devās uz Betlēmes grotu pielūgt jaundzimušo bērniņu Jēzu. Svētais tēvs atgādināja,
ka visi, tāpat kā ganiņi, ir aicināti meklēt un kontemplēt Pestītāju, kas mūsu un
mūsu pestīšanas dēļ kļuva cilvēks.
„Būt nomodā un darbības gatavībā – tie ir rekvizīti, kas tiek prasīti arī no kārtības
sargiem, kas viņiem liek strādāt ne vien dienās, bet arī naktīs. Ar šo prasību Jēzus
vēršas pie visiem saviem mācekļiem, lai viņi, atteikušies no dažādiem pasaulīgiem
vilinājumiem, nepagurdami iet pa Evaņģēlija ceļu un nekad nepazaudē dārgo ticības
dāvanu. Tāpēc vienmēr ir jālūdzas, glabājot iekšēju vienotību ar Kungu. Tikai Viņš
piešķir jēgu un vērtību mūsu eksistencei.
Pāvests novēlēja Vatikāna žandarmērijas locekļiem, lai Kungs viņus atbalsta katrā
brīdī un atmaksā tos upurus, ko prasa viņu darbs. Atvadoties, Svētais tēvs deva apustulisko
svētību viņiem un viņu ģimenes locekļiem.