Kardināla Franča Arinzes pārdomas par Ziemassvētkiem
Atkal nāk Ziemassvētki. Ko tie izsaka mūsdienu cilvēkam? Pārdomās par šo tematu īsi
pirms svētkiem kavējās Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas prefekts,
kardināls Francis Arinze. Viņš teica, ka arī pēc diviem tūkstošiem gadu Ziemassvētku
vēsts ir tā pati, ko saņēma Betlēmes gani. Ir piedzimis Pestītājs, Dieva Dēls, Dievs
no Dieva, gaisma no gaismas, patiess Dievs no patiesa Dieva. Nokāpis no debesīm, Viņš
pieņēma cilvēka dabu mūsu pestīšanai. Viņš piedzima Betlēmē. Viņš ir vēstures centrs.
Viss vēsturiskais laiks tiek attiecināts uz Viņa piedzimšanu – pirms Kristus un pēc
Kristus.
Pāvests Benedikts XVI ir aicinājis sagaidīt Ziemassvētkus ar ticību,
neļaujot sevi pārņemt iepirkšanās drudzim. Kardināls Arinze teica, ka lietas, kas
ir labas pašas par sevi – piemēram, dāvanas, pusdienas, draugu apmeklējums, arī Itālijā
Ziemassvētkos iecienītie panetoni, jeb saldā rozīņu maize, nenozīmē Ziemassvētkus.
„Ziemassvētki ir Jēzus Pestītāja dzimšana. Viņš ir Ziemassvētku centrā un bez Viņa
tie nav iespējami. Tāpēc arī tad, kad tērējam naudu pirkumiem, nedrīkstam aizmirst
tos, kuriem ir mazākas iespējas par mums, vai kuriem nav gandrīz nekā. Palīdzot viņiem,
mēs pagodinām Dievu, visu cilvēku Radītāju un reizē izrādām solidaritāti ar mūsu brāļiem
un māsām.
Daudzi kristieši pasaulē Ziemassvētkus pavadīs bailēs, jo ir zemes,
kur Dievu nav iespējams godināt atklāti, kur cilvēkiem ir jāslēpjas tāpēc, ka viņi
ir kristieši, kur ir jāslēpj krucifikss un Svētie Raksti. Taču Ziemassvētki liek cerēt
uz taisnību, kas ir ceļš pretim mieram. Ejot šo ceļu, ir nepieciešama arī griba dalīties
ar šīs zemes labumiem, ko Dievs ir novēlējis visiem.