Pāvests tikās ar Romas kūrijas darbiniekiem: Pasaules Jauniešu diena, Bīskapu sinode
un Vatikāna II koncils
Ceturtdien, 22. decembrī, tiekoties ar Romas kūrijas darbiniekiem, Benedikts XVI savu
garo uzrunu iesāka ar vārdiem: “Expergiscere, homo: quia pro te Deus factus est homo”
– „Mosties, cilvēk, jo Dievs tapa cilvēks tevis dēļ”. Ziemassvētki ir gaismas un miera
svētki. Tā ir apbrīna un prieks, kas pārņem visu pasauli, jo „Dievs tapa cilvēks”.
Pāvests norādīja uz vairākiem nozīmīgiem notikumiem, kas šogad Baznīcas dzīvē ir atstājuši
neizdzēšanas pēdas.
Pirmāmkārtām es domāju par Jāņa Pāvila II aiziešanu mūžībā – turpināja Benedikts XVI.
Pēc vairāku gadu ilgām ciešanām, pamazām zaudējot runas spējas, viņš atgriezās Tēva
mājās. Neviens no pāvestiem mums nav atstājis tik daudz dokumentu kā viņš. Neviens
no pāvestiem nav apmeklējis tik daudz valstu kā viņš. Pāvests uzrunāja visu kontinentu
tautas. Taču savas dzīves beigās viņš uzsāka ciešanu un klusuma ceļu.
Pāvests uzsvēra, ka Jānis Pavils II, ar saviem vārdiem un darbiem, mums ir dāvājis
lielas lietas. Taču ne mazāk nozīmīga ir arī viņa kluso ciešanu lekcija. Par to pāvests
rakstīja savā pēdējā grāmatā „Atmiņas un identitāte”. Norādot uz mūsdienu pasaulē
esošo ļaunumu, Jānis Pāvils II skaidroja, ka tā limits ir Dieva žēlsirdība. Pāvests
pieminēja arī traģisko notikumu 1981. gada 13. maijā. „Pasaulē pastāv ļaunums, lai
mūsos atmodinātu mīlestību, kas ir sevis dāvana tiem, kurus nospiež ciešanu krusts.
Kristus ir pasaules Pestītājs.
Mums jādara viss, lai mazinatu sāpes un izskaustu netaisnību, kas rada nevainīgu cilvēku
ciešanas. Taču mums arī jādara viss, lai cilvēki atklātu ciešanu patiesu nozīmi. Mūsu
ciešanas vienotas ar Kristus ciešanām stiprina mīlestību, kas ir spēks cīņā ar šīs
pasaules ļaunumu” – citējot grāmatu „Atmiņas un identitāte”, teica Benedikts XVI.
Viņš pateicās savam priekšgājējam, kas naida un vardarbības pasaulē mums mācīja no
jauna mīlēt un ciest, kalpojot citiem.
Pāvests plašāk runāja par diviem pasākumiem, kuru iniciators bija Jānis Pāvils II:
Pasaules Jauniešu dienas svinībām Ķelnē un Bīskapu sinodi par Euharistiju. Benedikts
XVI skaidroja, ka Pasaules Jauniešu dienas svinībām bija divas raksturīgākās iezīmes:
svētceļojums un adorācija. Cilvēks vienmēr ir ceļā. Viņš virzās uz savas dzīves mērķi.
Savukārt adorācija mūs dara patiesi brīvus – teica pāvests. Euharistiskā Jēzus adorācija
bija arī Bīskapu sinodes dalībnieku uzmanības lokā. Svētais tēvs skaidroja, ka pieņemt
Euharistiju nozīmē pielūgt To, ko saņemam.
Uzrunājot Romas kūrijas darbiniekus, Benedikts XVI atgādināja, ka šogad apritēja 40
gadi, kopš Vatikāna II koncila noslēguma. Kādi ir tā rezultāti šodien? – jautāja pāvests.
Viņš atzina, ka neraugoties uz to, ka daudzās valstīs vēl nav līdz galam iesakņojies
koncila gars, tas tomēr ir devis bagātīgus augļus. „Šodien redzam – teica pāvests,
- ka labā sēkla, lai arī attīstās lēni, tomēr aug. Pieaug arī mūsu pateicība par koncila
paveikto”.
Viņš runāja arī par attiecībām starp ticību un saprātu, reliģijas brīvību mūsdienu
pasaulē, ticības un kultūras mantojumu. Vatikāna II koncils atzina, ka Baznīca arī
modernajā laikmetā ir „pretrunīga zīme”. Taču tas ir nozīmīgs solis uz atklātu dialogu
ar pasauli.
Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI atsauca atmiņā šī gada 19. aprīli, kad Kardinālu Kolēģija
viņu ievēlēja par universālās Baznīcas Augsto ganu. „Tikai ar dziļu ticību varēju
teikt ‘jā’ un paklausībā pieņemt šo izvēli. Tāpat kā toreiz, arī šodien aicinu Jūs
lūgties manā nodomā” – teica Benedikts XVI.
Romas kūrijas darbinieku vārdā pāvestu apsveica Vatikāna Valsts sekretārs kardināls
Andželo Sodano. „Ora et labora” ir aicinājums, ko mums atstāja svētais Benedikts.
Lūgšana un darbs ir kā divas rokas ar kurām mēs vēlamies palīdzēt Jums vadīt universālo
Baznīcu.