"Kunga eņģelis" kopā ar pāvestu

Svētdien, 4. decembrī svētā Pētera laukumā pulcējās ticīgie, kas vēlējās vienoties tradicionālajā lūgšanā „Kunga eņģelis” kopā ar pāvestu. Pirms lūgšanas teiktajā uzrunā, Svētais tēvs akcentēja, ka šai Adventa laikā, kad ekleziālā kopiena gatavojas svinēt lielo Iemiesošanās noslēpumu, tā ir aicināta atklāt un padziļināt savas personīgās attiecības ar Dievu.


Latīņu valodas vārds adventus attiecas uz Kristus atnākšanu un pirmajā plānā tas noliek Dieva pretimnākšanu pret cilvēci, uz kuru katrs ir aicināts atbildēt ar atvērtību, gaidīšanu, meklējumiem un piedalīšanos. Tā kā Dievs ir brīvs atklāties un dāvāties, jo Viņš ir mīlestības vadīts, tā arī cilvēciskā persona ir brīva dot savu piekrišanu: Dievs gaida mīlestības atbildi. Šais dienās liturģija mūs iepazīstina ar Jaunavu Mariju kā šādas atbildes pilnīgu modeli. 8. decembrī to kontemplēsim Bezvainīgās Ieņemšanas noslēpumā.


Jaunava ir tā, kas paliek klausoties, būdama vienmēr gatava pildīt Kunga gribu. Viņa ir piemērs ticīgajiem, kas meklē Dievu. Šim tematam, kā arī attiecībām starp patiesību un brīvību, Vatikāna II koncils ir veltījis rūpīgu pārskatu. Koncila tēvi ir apstiprinājuši deklarāciju, kas attiecas uz reliģijas brīvību, tas ir, cilvēku un kopienu tiesībām meklēt patiesību un brīvi paust savu ticību. Pirmie vārdi, kas lasāmi šī dokumenta virsrakstā, ir dignitatis humanae : reliģijas brīvība izriet no cilvēka cieņas. Cilvēks ir vienīgā no šīszemes radībām, kas spēj nodibināt brīvas un apzinīgas attiecības ar savu Radītāju.


„Savas cieņas dēļ,” saka koncils, visi cilvēki, būdami personas, kas apveltītas ar prātu un brīvo gribu, ir savas dabas un morālā pienākuma vadīti meklēt taisnību, pirmkārt, to, kas attiecas uz reliģiju”. Vatikāna II koncils šādā veidā apliecina tradicionālo katoļu mācību, saskaņā ar kuru cilvēks, būdams garīga būtne, var izzināt patiesību, un tātad, viņam pieder tiesības to meklēt. Koncils uzsver reliģiskās brīvības nepieciešamību, kas ir jāgarantē gan atsevišķām personām, gan kopienām, respektējot sabiedriskās kārtības likumīgās prasības.


Pāvests Benedikts XVI uzsvēra, ka šī, Vatikāna II koncila mācība pēc četrdesmit gadiem, joprojām ir ļoti aktuāla. Diemžēl, ticības brīvība nebūt nav nodrošināta visā pasaulē – dažos gadījumos tā ir liegta reliģisku vai ideoloģisku motīvu dēļ. Citreiz, lai arī tā ir atzīta oficiālos dokumentos, tomēr praksē sastop šķēršļus. Dažreiz to liedz politiskā vara, vai arī gnosticisma un relatīvisma kultūras pārsvars.


Svētais tēvs aicināja lūgties, lai ikviens cilvēks spēj pilnīgi īstenot reliģisko paaicinājumu, kas ir ierakstīts viņa paša būtībā. Viņš novēlēja, lai Marija savā bezvainīgajā klēpī ieņemtā Betlēmes Bērna vaigā mums palīdz atpazīt dievišķo Pestītāju, kas ir nācis pasaulē, lai atklātu mums autentisko Dieva vaigu.


iš