Vispārējā audience 30. novembrī

Neraugoties uz lietu, arī šodien uz vispārējo audienci svētā Pētera laukumā pulcējās daudz svētceļnieku. Ir jāatzīmē, ka līdz ar jaunā pāvesta ievēlēšanu, interese par kristietības galvaspilsētu un tajā notiekošajiem ticības dzīves pasākumiem ir ievērojami pieaugusi. Par to liecina arvien piepildītās Romas ielas, jo sevišķi jau trešdienās, kad pāvests saka katehēzes mācību. Protams, daudzi uz šejieni ceļo, lai uzkavētos un lūgtos pie iemīļotā pāvesta Jāņa Pāvila II kapa, pie kura nekad nemitējas plūst cilvēku straumes. Visā visumā, ir manāms, ka Roma ar tās kristīgajām un kultūrvēsturiskajām bagātībām piesaista vēl vairāk nekā agrāk.


Šai pirmajā Adventa trešdienā, kas ir klusuma, nomoda un lūgšanas laiks, gatavojoties Ziemassvētkiem, pāvests aicināja kavēties meditācijā par 136.psalmu. Viņš skaidroja tā pirmos sešus punktus par Babilonas upēm. Teksts atgādina par ebreju tautas traģēdiju - par Jeruzalemes izpostīšanu 586.gadā pirms Kristus un tai sekojošo Babilonijas trimdu. „Mēs atrodamies ciešanu dziesmas priekšā, ko iezīmē sāpes par pazaudēto,” norādīja pāvests.


„Ticīgo lūgšana Kungam, lai Tas viņus atbrīvo no Babilonijas trimdas, izsaka arī cerības jūtas un pestīšanas gaidīšanu, ar kuriem esam uzsākuši šo Adventa gājumu,” Svētais tēvs teica. Viņš piebilda: „Pirmajā psalma daļā tiek tēlota trimdas zeme, daudzās upes un kanāli, kas to caurvij. Simboliskā līmenī šis tēlojums it kā anticipē iznīcināšanas nometnes nupat aizvadītajā gadsimtā, kurā ebreju tauta tika sūtīta nāvē un kas ir palikušas par neizdzēšamu kaunu cilvēces vēsturē.”


Savukārt, otrajā psalma daļā dominē mīlestības pilnā zaudētās, bet sirdī palikušās pilsētas Sionas atcere. Psalmista tēlojumā tiek iesaistītas roka, mēle, aukslējas, balss, asaras. Roka ir vajadzīga, lai spēlētu cītaru, taču tā ir atmirusi no sāpēm - arī tāpēc, ka cītaras ir pakārtas vītolos.


Mēle ir vajadzīga, lai dziedātu, taču tagad tā ir pielipusi aukslējām. Velti babilonieši prasa „padziedāt kādu Sionas dziesmu”.


„Sionas dziesmas” nav nekas cits kā Kunga dziesmas. Tās nav ne folkloras, ne izrāžu dziesmas. Tikai brīva tauta tās var pacelt uz debesīm, godinot Dievu”, paskaidroja pāvests. Viņš piebilda, ka Dievs, kas ir pēdējais vēstures noteicējs, spēs saprast un saskaņā ar savu taisnību pieņemt arī upuru saucienu.


Meditāciju par 136. psalmu pāvests vēlējās saistīt ar Baznīcas tēva, svētā Augustīna teikto. Viņš ir pārliecināts, ka arī babiloniešu vidū ir cilvēki, kas grib mieru un labklājību visiem, lai arī viņi nespēj dalīties Izraeļa tautas ticībā. Dievs šos babiloniešus vedīs pretī debesu Jeruzalemei, atalgojot viņus par viņu skaidro sirdsapziņu.


Lūk svētā Augustīna pamudinājums: „Ja esam Jeruzalemes pilsoņi, bet mums ir jādzīvo šai zemē, kas ir nemiera pilna un līdzinās psalmā attēlotajai Babilonijai, kurā nedzīvojam vis kā tās pilsoņi, bet kā cietumnieki, ir nepieciešams, ka ne tikai atkārtojam, bet arī dzīvojam saskaņā ar to, kas teikts psalmā: tas jādara ar dziļu sirds dedzību, ilgojoties pēc mūžīgās pilsētas”.


Svētais Augustīns piebilst, ka „zemes pilsētā Babilonijā” ir cilvēki, kas mīlestības vadīti, strādā miera labā, ieliekot tajā visu savu prieku un neapsūdzot citu. Mēs redzam, ka šādi cilvēki ir sabiedrībai nepieciešami un ticam, ka Dievs viņus nepazudinās kopā ar Babiloniju, jo viņi ir pelnījuši būt par Jeruzalemes pilsoņiem - protams, ar noteikumu, ka dzīvojot Babilonijā, viņi nekrīt par lepnības un iznīcīgu dzīru upuriem.


Pēc katehēzes mācības pāvests Benedikts XVI uzrunāja atsevišķas svētceļnieku grupas un atgādināja, ka 1. decembrī pēc Apvienoto Nāciju organizācijas ierosmes, pasaulē tiks atzīmēta diena pret AIDS. „Skaitļi, kas liecina par šīs slimības upuriem, ir satraucoši,” teica pāvests. Viņš atgādināja, ka sekojot Kristus piemēram, Baznīca ir rūpējusies par slimniekiem, uzskatot šīs rūpes par savas misijas sastāvdaļu. Svētais tēvs rosināja attīstīt vairāk iniciatīvu, lai novērstu AIDS izpatību un izteica savu garīgo tuvību AIDS slimniekiem un viņu ģimenes locekļiem, lūdzot viņiem Kunga mierinājumu.


iš