Jauniešu reliģiskā izglītība un Baznīcas dalība masu medijos – pāvesta norādītās prioritātes Polijas bīskapiem

Vizīti Ad limina apostolorum ir uzsākuši Polijas bīskapi. 26. novembrī pāvests tikās ar sešiem diecēžu vadītājiem un septiņiem palīgbīskapiem. Tikšanās laikā tika aplūkoti vairāki jautājumi, viens no tiem bija veltīts jauniešu reliģiskajai izglītībai. Benedikts XVI uzsvēra, ka šeit nevar būt runa vienīgi par didaktisku pieeju, par zināšanu tālāknodošanas metožu pilnveidošanu, bet gan par tādu izglītību, kurā tiešā un personīgā veidā tiekas cilvēks ar cilvēku, kur skolotājs liecina par savu ticību, cerību un mīlestību. Tikai šāda var būt cilvēka tikšanās ar citu cilvēku, kas vispirms tiek uzklausīts un saprasts. Svētais tēvs pieminēja, ka spilgts šāda skolotāja piemērs bija pāvests Jānis Pāvils II.
 
Benedikts XVI pieskārās arī situācijai ģimenēs, kurās aug bērni un jaunieši. Viņš norādīja, ka Baznīcai ir jāprot izvērtēt šīs situācijas. Poļu ģimenes saskaras ar ekonomiskajām grūtībām, joprojām ir augsts bezdarba līmenis, tāpēc daudzas ģimenes ir nodarbinātas ar materiālās eksistences nodrošināšanu, kas atstāj iespaidu uz šo ģimeņu dzīvesveidu. Baznīcai ir jāapzinās šīs problēmas, ar kurām nākas saskarties jaunajai paaudzei.
 
Pāvests runāja arī par pieaugušo katehēzi. To veicot, viņš ieteica izmantot jaunākos Baznīcas dokumentus – Katoļu Baznīcas katehisma un Sociālās mācības īsos izklāstus.
 
Vēl viens nozīmīgs punkts, pie kura Svētais tēvs pakavējās, uzrunājot poļu bīskapus, ir pastorālais darbs ar kultūras pasaules un masu mediju darbiniekiem. Viņš teica, ka šodien kultūras pasaulē sociālās komunikācijas līdzekļiem pieder īpaša loma. Ir zināms, ka tie ne tikai informē, bet arī formē, jeb veido publikas garu. Tāpēc sociālās saziņas līdzekļus var izmantot kā nozīmīgu evaņģelizācijas instrumentu. Baznīca, jo īpaši kristīgie laji ir aicināti veicināt Evaņģēlija vērtības ar preses, radio, televīzijas un Internet starpniecību. Nozīmīgs Baznīcas ganu uzdevums ir rūpes ne tikai par masu mediju darbinieku profesionālo sagatavotību, bet arī par viņu garīgo, cilvēcisko un ētisko formāciju. Pāvests rosināja bīskapus veidot labus kontaktus ar žurnālistiem un citiem masu mediju darbiniekiem. Viņš ieteica nodibināt žurnālistiem un citiem medijos strādājošajiem atsevišķu pastorālā darba sektoru.
 
Bīskapu īpašai gādībai Svētais tēvs uzticēja jautājumu par vietējo, reģionālo un nacionālo katoļu radio un televīzijas raidītāju nodibināšanu un to izmantošanu kultūras evaņģelizācijas darbā. Benedikts XVI uzsvēra, ka šādi radio un televīzijas raidītāji varētu veikt nozīmīgu ieguldījumu jaunās evaņģelizācijas un Baznīcas sociālās mācības izplatīšanā. „Tiem ir jāsludina Dieva patiesība, padarot jūtīgāku pašreizējo pasauli pret kristīgo vērtību mantojumu,” teica pāvests. Viņš novēlēja, lai to galvenais mērķis ir tuvināšanās Kristum, Baznīcas kopienas veidošana patiesības, mīlestības, taisnības un miera garā, kā arī audzināšana autonomijas respektam politiskajā sfērā.
 
Pāvests pieminēja arī nacionālās, diecezālās un draudžu preses nozīmi, kurai ir liela loma patiesības un kopējā labuma veicināšanā. Svētais tēvs novēlēja, lai bīskapi cenšas veicināt tādas preses attīstību, kas tiek ne vien uzlabota profesionālā ziņā, bet kas rūpējas, lai tajā izteiktais saturs spēj uzrunāt lasītājus un aicināt viņus darboties.
 
iš