Kunga Eņģelis: dekrēts par laju apustulātu

Par jauno svētīgo dzīves gājumu pāvests runāja arī apcerē pirms lūgšanas „Kunga Eņģelis”. Viņi pievienojās to svētīgo un svēto pulkam, kurus Jānis Pāvils II ieteica godināt diecēzēs un kopienās, kurās tie dzīvoja. Arī šīs beatitifikācijas svinības atgādina, ka visi kristītie ir aicināti uz svētumu, katrs pēc savām spējām un saskaņā ar savu aicinājumu – teica pāvests.

Pusdienlaika pārdomas Benedikts XVI veltīja arī laju apustulāta nozīmei. Kā zināms, 18. novembrī apritēs 40 gadi, kopš publicēts Vatikāna II koncila dekrēts „Apostolicam actuisitatem”. Dokumentā uzsvērts, ka Baznīca ir apustuliska, jo tā ir ‘sūtīta’ visā pasaulē; visi Baznīcas locekļi, taču dažādos veidos, ir līdzdalīgi šajā sūtībā. Kristus ir Baznīcas apustulāta avots un pirmsākums. Laju apustulāta auglīgums ir „atkarīgs no viņu vitālās vienotības ar Kristu”. Euharistijā smeltā mīlestība ir ikviena apustulāta dvēsele – sacīja pāvests. Laji savu sūtību pilda, „sludinot Kristu ar vārdiem un ar dzīves liecību”.

Ikviens lajs, pateicoties viņam dotajām dāvanām, vienlaikus ir gan liecinieks, gan arī pašas Baznīcas sūtības dzīvais instruments „saskaņā ar Kristus dāvanas mēru”. „Kā raugs saraudzē mīklu, tā zeme ar Kristus Garu jāpaceļ jaunai dzīvei debesu valstītā”. Citējot koncila dekrētu, pāvests atgādināja, ka laju sniegtā liecība ir īpaši nozīmīga tur, kur Baznīcai jāpārvar dažādi šķēršļi. Tāpēc lielu uzmanību jāpievērš laju garīgajai formācijai.

Svētā Pētera laukumā bija uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām valstīm, īpaši daudz bija no Veronas un Sicīlijas – no vietām, kurās dzīvoja divas jaunās svētīgās. Starp svētīgā brāļa Čārlza de Fuko beatifikācijas svinību dalībniekiem bija Francijas Armijas akadēmijas kadeti.

sk