Kardināla Klementa Augusta fon Gālena ceļš uz svētumu
Kanonizāciju lietu kongregācijas prefekts kardināls Hosē Saraiva Martins svētdien
svētā Pētera bazilikā vadīs beatifikācijas svinības, altāru godā paaugstinot Minsteres
bīskapu kardinālu Klementu Augustu fon Gālenu, kuru pazīstam kā nelokāmu cīnītāju
pret nacistu varu. Viņš asi nosodīja Hitlera apstiprināto eitānizijas un ebreju genocīda
programmu.
„Pasludinot par svētīgu Kristus ganāmpulka drosmīgo ganu, Baznīca mūs aicina sekot
viņa piemēram, drosmīgi apliecināt savu ticību un būt tai uzticīgiem”, - lasām kongregācijas
izdotajā paziņojumā.
Kardināls Klements Augusts fon Gālens bija pazīstams ar iesauku “Minsteres lauva”.
Vēsturnieki atzīst, ka ziedojot savu dzīvi cīņā pret varmācību, netaisnību un ļaunumu,
viņš bija viens no tiem, kas centās saglabāt nacistu iedragāto vācu tautas godu.
Jaunais svētīgais dzimis 1878. gada 16. martā Dinklāges pilī Lejassaksijā. Viņš bija
vienpadsmitais no trīspadsmit bērniem grāfa Ferdinanda Heriberta un Elizabetes fon
Gālenu ģimenē. 1897. gadā, pabeidzis vidusskolu, Klements Augusts kopā ar brāli Franci
uzsāka literatūras, vēstures un filozofijas studijas Frīburgas universitātē Šveicē.
Gadu vēlāk nākamais bīskaps ieradās Romā, kur privātā audiencē tikās ar pāvestu Leonu
XIII. Pēc šīs tikšanās viņš skaidri saprata savas dzīves aicinājumu.
1904. gadā Minsteres katedrālē Klements Augusts fon Gālens saņēma priestera svētības.
Savu pastorālo darbu viņš uzsāka tieši šajā baznīcā. Divus gadus vēlāk jauno garīdznieku
nosūtīja pastorālājā darbā uz Berlīni. Viņš strādāja svētā Mateja baznīcā. 13 gadus
vēlāk priesteris Klements kļuva par tās prāvestu. Šos pienākumus viņš veica vairāk
nekā desmit gadus. Baznīcas vadība fon Gālenam lika atgriezties Minsterē, uzticot
svētā Lamberta draudzes prāvesta pienākumus.
Pēc 27 priesteriskā darba gadiem, dramatiskajā 1933. gadā, kad valdības vēlēšanās
Vācijā uzvarēja nacionālsociālisti, Klements Augusts fon Gālens tika nominēts par
Minsteres arhibīskapu. Kopš tā laika augstdzimušais bīskaps kļuva par nesaudzīgu un
nelokāmu nacionālsociālisma pretinieku. Viņa drosmīgie raksti, uzrunas un sprediķi,
kuros tika asi nosodīti nacistu veiktie pārkāpumi, guva lielu atsauksmi tautas vidū.
Klements Augusts bezbailīgi vērsās pret tā laika pieaugošo agresiju pret reliģiskajām
kopienām un dažu ārstu praktizēto eitanāziju. Šai sakarā bīskapa fon Gālena teiktās
uzrunas ieguva visas pasaules atzinību. Lai mazinātu bīskapa radīto rezonansi, 1941.
gada 3. augustā Hitlers izdeva pavēli pārtraukt eitanāzijas praktizēšanu valstī.
1945. gada 23. decembrī pāvests Pijs XII Klementam Augustam piešķīra kardināla titulu.
Konsekrācijas svinības notika nākamā gada 21. februārī Vatikānā. Tajās piedalījās
vairāk nekā 20 tūkstoši svētceļnieku no daudzām pasaules valstīm, tai skaitā, arī
no Amerikas, kuri ar lielu prieku sveica jauno kardinālu. Atgriezies Minsterē, viņa
godam tika sarīkotas lielas svinības pie kara laikā sagrautās katedrāles drupām. Taču
pēc nedēļas, 1946. gada 22. martā, pienāca ziņa par kardināla Klementa Augusta fon
Gālena pēkšņo nāvi. Miršanas apliecībā rakstīts, ka nāves iemesls bija akūts vēderplēves
iekaisums.
1946. gada 26. martā kardinālu apbedīja vienā no Minsteres svētā Pāvila katedrāles
kapelām, kas kara laikā bija mazāk nopostītas par pārējo svētnīcas daļu. Kardināla
Klementa Augusta fon Gālena beatifikācijas process tika uzsākts 1956. gadā. Ar viņa
starpniecību veiktā brīnuma autentiskuma apstiprināšana atvēra ceļu uz altāru godību.
Smagi slims indiešu students Henriks Nahals 1995. gadā, lūdzot kardināla aizbildniecību,
tika pilnībā izdziedināts. Brīnuma autentiskumu apstiprināja Vatikāna kongregācijas
kardinālu un speciāla ārstu komisija.