Vispārējā audiencē, kas notika svētā Pētera laukumā, piedalījās vairāk nekā 50 tūkstoši
svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Viņu vidū bija Lazio apgabala Bīskapu konferences
organizētā pasākuma „Sporta svētki” dalībnieki. Svētā Pētera laukumā bija arī vairāk
nekā divi tūkstoši svētceļnieku no Polijas. Pāvests atgādināja, ka ir pagājuši seši
mēneši kopš Jāņa Pāvila II nāves. Viņa mācība un dzīves liecība ir aktuāla un nozīmīga
arī šodien. Poļu ticīgo lūgšanām Svētais tēvs novēlēja sava priekšgājēja beatifikācijas
procesa norisi.
Benedikta XVI sagatavotās katehēzes temats šoreiz bija 134 psalms, ko ticīgie skaita
trešās nedēļas piektdienas vesperēs. Tajā ir divi reliģiskie skatījumi. Psalmā tiek
slavēts Dievs, kas ir dzīva un konkrēta persona. Viņš vada, sargā un mīl savu tautu.
Taču tajā pašā laikā atklājas elkdievība: maldīga un nosodāma reliģiozitāte. Elks
nav nekas cits kā ‘cilvēku roku darbs’, viņa fantāzijas auglis. Lai gan elkam ir mute,
acis, ausis un kakls, taču tas ir nedzīvs. Tā ir tikai skaista statuja. Psalma autors
atgādina, ka „tie, kas taisa dievekļus, kļūst tiem līdzīgi”. Svētais tēvs uzsvēra,
ka 134. psalmā atklājas cilvēka mūžsenais kārdinājums meklēt pestīšanu „savu roku
darbā”, cerot un paļaujoties uz bagātību, varu, panākumiem.
134 psalms, pēc meditācijas par īstu un maldīgu reliģiju, par dziļu ticību Dievam
un elkdievību, noslēdzas ir svētību, caur kuru atklājas Sionas svētnīcā praktizētā
kulta dalībnieku vārdi. Tajā tiek pieminēts Izraēļa, Ārona un Levi nams. Liturģija
ir priviliģēts laiks un vieta, lai klausītos Dieva Vārdu, kopīgi lūgtos un pateiktos
par Viņa mīlestību. Dievs un cilvēks satiekas pestīšanas apskāvienos, kas savu pilnību
iegūst liturģiskajā celebrācijā – teica Svētais tēvs.
Apceri par autentisku un maldīgu reliģiju pāvests atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu
un portugāļu valodās. Audiences noslēgumā viņš uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto
pārus. Atgādinājis, ka ceturtajā oktobrī atzīmējām svētā Franciska svētkus, pāvests
aicināja ticīgos savas personiskās un kopienas dzīves centrā nolikt Euharistiju.