Ļvovā atklāts jauns garīgais seminārs

Svētdien 28. augustā Ļvovā tika iesvētīta bizantiešu ukraiņu rita garīgā semināra ēka un Svētā Gara baznīca. Svinības vadīja Ukrainas grieķu katoļu Baznīcas hierarhs kardināls Ļubomirs Huzars. Semināru viņš nosauca par “Dieva dāvanu” Baznīcai, kas vēl nesen piedzīvoja kristiešu vajāšanas un moceklības gadus.

Svinībās piedalījās daudzi grieķu katoļu bīskapi un ticīgie no Ukrainas un ārzemēm: Austrālijas, Brazīlijas, Francijas, ASV un citām valstīm. Homīlijā kardināls Huzars uzsvēra, ka seminārs ir ‘nevis vienkārša celtne’, bet ‘mūsu Debesu Mātes patvērums, kuras aizsardzībā jaunā priesteru paaudze tiks vadīta trešajā gadu tūkstotī’.

Semināra atklāšanas svinībās Romas katoļu Baznīcu pārstāvēja Ļvovas arhidiecēzes palīgbīskaps Marians Bučeks. Blakus Svētā Gara baznīcai un garīgajam semināram tiek turpināti Ukrainas katoļu universitātes teoloģijas fakultātes ēkas un austrumu rita redemptoristu klostera celtniecības darbi. Vairāk nekā četri miljoni eiro lielu naudas summu šī grandiozā projekta īstenošanai asignējušas Vācijas katoļu labdarības organizācijas, bet 300 tūkstoši eiro – Rietumos dzīvojošie ukraiņu ticīgie. Pašlaik Ļvovas garīgajā seminārā mācās 250 klēriķu.

Ukrainas grieķu katoļu Baznīca pieder tai bizantiešu rita Baznīcas daļai, kas atzīst Romas Bīskapa garīgo autoritāti un jurisdikciju. 1945. gadā Staļins izdeva pavēli šo Baznīcu iznīcināt, pasludinot to par nelikumīgu. Grieķu katoļu Baznīcas īpašumi tika nozīmēti pareizticīgajai Baznīcai, bet tās priesteri – arestēti, nogalināti vai daļa bija spiesti doties pagrīdē. Šī Baznīca no jauna tika legalizēta 1989. gada 1. decembrī.

Saskaņā ar Ukrainas Reliģijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām, uz 1994. gada 1. janvāri, grieķu katoļu Baznīcā bija pieci ar pusi miljoni ticīgo, 3328 draudzes, 92 klosteri, 2 tūkstoši priesteru un 2721 baznīca. Grieķu katoļu draudzes ir Krievijā, Lietuvā, Latvijā, kā arī abos Amerikas kontinentos un Austrālijā.

sk, je