PJD: lūgšanu vigilija Marienfeldā

Līdzīgi kā upes un strauti, kas satek vienā lielā ezerā – tāds bija pirmais iespaids par jauniešu tikšanos Marienfeldas laukumā. 20. augustā uz tikšanos ar pāvestu jaunie kristieši no visas pasaules sapulcējās 270 hektāru lielajā Marijas laukumā. Kā zināms, Marienfelda no senseniem laikiem bija slavena Jaunavas Marijas kulta vieta. 1150. gadā tur tika uzcelts cisterciešu klosteris. Svētdienās un svētku dienās to apmeklēja ap pieciem tūkstošiem svētceļnieku. Viņi mēroja ceļu, lai lūgtos Reinas krastā uzstādītās, akmenī kaltās Dievmātes statujas priekšā. Taču 1950. gadā baznīcu un klosteri nojauca, jo tās teritorijā atklāja ogļu raktuvi, kas darbojās līdz pat 1986. gadam. Vēlāk to aizbēra un nolīdzināja, teritoriju parvēršot par ganību laukiem.

Vakar Marienfeldas laukums simboliskā veidā pārvērtās par pasaules katedrāli: austrumu daļā novietotās 27 gaismas kolonnas simbolizēja Vācijas 27 diecēzes. Pasākuma organizatori paredzēja, ka vairāki simti jauniešu pievienosies pēdējā brīdī, un tā arī bija.

Visi ar lielu prieku gaidīja savu pirmo tikšanos ar Benediktu XVI. Jauniešiem, kuri nakti pavadīja zem atklātām debesīm, netraucēja pat laiks. Visi priecājās, ka nelija lietus. „Mums ir guļammaisi, paklāji...” – viņi stāstīja. Jāsaka, ka drošības apsvērumu dēļ, bija aizliegts celt teltis. Jaunieši gāja uz Marienfeldas laukumu, sekojot trīs ķēniņu piemēram. Gājiena devīze bija „Atpazīt Viņu ceļā”. Pasākuma organizatori izveidoja četras apstāšanās vietas. Katra jauniešu grupa četras reizes apstājās ceļā, lai lūgtos un pārdomātu. Tika lasīts Svēto Rakstu un Jāņa Pāvila II mācības fragments, dziedātas dziesmas un skaitīts viens rožukroņa noslēpums.

Pulksten 12.00 grupas sagaidīja slaveni dziedātāji: Judy Bailey, Kelly Familly, Yair Dalal un daudzi citi. Pusastoņos vakarā pāvests Benedikts XVI Marienfeldas laukumā ieradās slēgtā automašīnā. Vispirms viņš tikās ar vairāk nekā 600 kardināliem un bīskapiem, kuri šajās dienās jauniešiem vadīja katehēzes. Starp Baznīcas vadītājiem bija arī Rīgas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats un Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.

Pulksten 20:00 pienāca ilgi gaidītais brīdis. Ierodoties pāvestam, laukumā sāka plīvot visu valstu karogi. Atskanēja vienbalsīgi saucieni: Benedetto, Benedetto. Kā informēja aģentūras, jaunā mercedes-papamobile automašīna lēnām virzījās pa Marijas laukumu. Rietošās saules staros pāvests sirsnīgi sveica jauniešus, kuri šeit ieradās no 197 valstīm, tostarp, arī no Latvijas.

Vatikāna preses dienesta vadītājs Joahins Navarro Valls teica, ka pāvests Benedikts XVI ir patīkami pārsteigts par sirsnīgo uzņemšanu, un, ka ļoti priecājas par šo tikšanos.

Koris dziedāja Ķelnes tikšanās himnu. Tās vārdi vēstīja par trīs ķēniņiem, kuri, atstājot savas pilis, devās nezināmā ceļā, par ganiem, kuri paklausot eņģeļa aicinājumam, gāja uz Betlēmi, kā arī par mūsdienu jauniešiem, kuri ieradās Ķelnē, lai tāpat kā kādreiz ķēniņi arī viņi pielūgtu Kungu. Lūgšanu vigilijai bija divas daļas: vesperes un euharistiskā adorācija.

Pirmās daļas laikā tika svinīgi atnests Pasaules Jauniešu dienu krusts un Dievmātes ikona. Benedikts XVI pasvētīja Jāņa Pāvila II piemiņai veltītu zvanu. Uz tā rakstīts: „Dievs, es slavēju Tevi, un pateicos Tev. Mani pasvētīja pāvests Benedikts XVI. Tagad mani sauks par Jāni Pāvili II”. Iešūpotā zvana pirmās skaņas saplūda ar jauniešu aplausiem.

Lūgšanu vigilijas laikā tika atsaukti atmiņā Pasaules Jauniešu dienu Toronto himnas vārdi: „Jēzus Kristus, Tu esi mana dzīve”. Pirms trīs gadiem pāvests Jānis Pāvils II aicināja jauniešu ierasties Ķelnē. Šonakt Ķelne lūdzās par savu lielo draugu.

Sākās vesperes. Astoņi dažādu tautību jaunie kristieši nesa Pasaules Jauniešu dienu krustu. Gājiens sākās ar pārdomām par Kristus ciešanām. 139 psalms – cilvēka paļāvības uz Dievu lūgšana. Viņš apzinās, ka pieder Dievam, kuram tumsa ir kā diena, un nakts ir kā gaisma. Lūgšanas laikā pamazām norima 800 tūkstoši jauniešu radītās čalas. Piecu cilvēku grupa horeogrāfiskā veidā apliecināja ticību Dieva klātbūtnei. Laukumā iestājās liels klusums. Laiks, lai runātu jaunieši.

Aizkustinošu liecību sniedza Lorenzo no Romas, kurš 14 gadu vecumā saņēma Kristības sakramentu. Kierstina no Minhenes stāstīja, kā uz savu roku meklēja laimi. Pēc ilgiem meklējumiem to atrada Kristū. Svētais tēvs viņus svētīja. Laukumā skanēja priecīgs Alleluja. Diakons nolasīja Evaņģēlija fragmentu par trīs Austrumu gudro došanos ceļā. Vairākās valodās tika stāstīts, kā viņi „iegāja mājā un ieraudzīja Bērnu un Viņa Māti Mariju; un zemē nometušies, pielūdza Viņu”.

Uzrunājot uz sestdienas vakara lūgšanu vigīliju sapulcējušos Pasaules Jauniešu dienu dalībniekus, pāvests Benedikts XVI, tāpat kā citās šī pasākuma reizēs, turpināja pievērsties Evaņģēlija fragmentam par Austrumu gudro ceļu pie Kristus. Svētais tēvs norādīja, ka šo vīru ārējais gājiens bija noslēdzies. Viņi bija sasnieguši savu mērķi. Taču no šī brīža viņiem sākās iekšējais ceļš, iekšējais svētceļojums, kas izmaina visu viņu dzīvi. Jaunais Ķēniņš, kuru viņi pielūdza, bija pavisam cits nekā tas, kādu viņi bija gaidījuši. Austrumu gudrajiem vajadzēja saprast, ka Dievs ir citādāks nekā mēs viņu parasti iedomājamies. Viņu jaunais ceļš sākās ar to pašu brīdi, kad viņi nometās ceļos šī bērna priekšā un atzina Viņu kā apsolīto Ķēniņu. No šī brīža gudro uzskatiem par varu, par Dievu un cilvēku bija jāmainās. Viņiem pašiem bija jāmainās.

Jaundzimušajam Ķēniņam izrādītā godbijība un pielūgsme bija kā dāvana no Austrumu gudro puses – sacīja pāvests. Viņi nāca, lai kalpotu Ķēniņam. Ar šo pielūgsmes žestu, viņi vēlējās jaundzimušo bērnu atzīt par savu Karali. Šai kalpošanai viņi vēlējās veltīt visas savas spējas un ziedot savu varu. Pāvests pasvītroja, ka šādi rīkojoties, šie no Austrumiem nākušie ļaudis, noteikti gāja pa pareizo ceļu. Sekojot un kalpojot Kristum, viņi kopā ar Kristu vēlējās kalpot taisnībai un labajam pasaulē. Satiekot Kristu, viņi saprata, ka kalpošanu nevar veikt vienkārši dodot pavēles no augšas. Viņi saprata, ka viņiem jāatdod sevi pašu. Savu dzīvi un darbību viņiem jāpieskaņo dievišķajam darbības veidam; arī – varas īstenošanas dievišķajam veidam. Austrumu gudrajiem jākļūst par patiesības, taisnības, piedošanas un žēlsirdības nesējiem.

Attiecinot šo Evaņģēlija fragmentu uz šodienu, pāvests uzsvēra, ka arī katram no mums jāmaina savi uzskati par Dievu un pasauli. Šajā ziņā Dievs mums ir devis piemērus. Tie ir svētie, kuri nemitīgi meklēja šo zvaigzni, kuri meklēja Dievu. Viņu dzīve, kā liela ilustrēta grāmata, atklāj mums Evaņģēlija bagātību. Pāvests Benedikts XVI norādīja, ka viņa priekštecis Jānis Pāvils II ļoti daudz personu ir izsludinājis par svētīgiem un svētiem. Ko viņš ar to gribēja parādīt?

"Ar šiem tēliem, Jānis Pāvils II gribēja mums parādīt, ko nozīmē būt kristietim; kā mums jārīkojas, lai savu dzīvi virzītu pa taisnības takām – lai dzīvotu pēc Dieva parauga. Svētīgie un svētie nevis meklēja tikai savu laimi, bet viņi vienkārši gribēja sevi atdot, jo viņiem bija pieskārusies Kristus gaisma. Tādā veidā viņi mums parāda ceļu, kas ved uz laimi; viņi mums parāda, kā mēs varam būtu patiesi cilvēciski".

Turpinot sprediķi, Benedikts XVI norādīja, ka laikmetu griežos tieši viņi, tas ir, svētie bija īsti reformu veicēji. Nereti viņi izveda cilvēci ārā no tumšām ideju ielejām. Svētie bija patiesi gaismas nesēji pasaulē. Pāvests šeit pieminēja svēto Benediktu, svēto Asīzes Francisku, svēto Avilas Terēzi, kā arī dažus mūsdienu svētos: Maksimilianu Kolbi, Edīti Šteinu, Māti Terēzi un Tēvu Piju. Šie un citi svētie palīdz mums saprast ko nozīmē „pielūgt” un, ko nozīmē veidot savu dzīvi pēc Betlēmes Bērna, pēc Kristus un paša Dieva parauga.

"Mēs teicām, ka patiesie reformu īstenotāji ir svētie, turpināja pāvests. Tagad es gribētu šo domu izteikt vēl precīzāk: patiesa revolūcija, izšķiroša pasaules pārmaiņa var nākt tikai no svētajiem, tikai no Dieva. Nevis ideoloģijas glābj pasauli, bet gan tikai pievēršanās dzīvajam Dievam, kurš ir mūsu Radītājs, mūsu brīvības garants, visa labā un patiesā garants. Patiesa revolūcija nozīmē neko citu kā vienīgi pievēršanos Dievam; Viņš ir taisnības mēraukla; Viņš ir mūžīgā mīlestība. Kas gan mūs varētu glābt, ja ne mīlestība?"

Uzrunas beigās pāvests norādīja, cik svarīgi ir atklāt patieso Dievu attēlu. Šis attēls atklājas Kristū un Baznīcā. Baznīca ir liela Dieva bērnu saime, un mēs varam būt priecīgi, ka piederam šai saimei. Mēs esam priecīgi, ka mums ir brāļi, māsas un draugi visā plašajā pasaulē. To mēs piedzīvojam tieši šeit, Ķelnē – to, cik skaisti ir piederēt šai saimei, kura ir tikpat plaša, cik plaša ir pasaule, un, kura aptver ne tikai zemi, bet arī Debesis, kā arī – pagātni, tagadni un nākotni. Kristus ir klātesošs šīs saimes vidū; Viņš ir mūsu priekšā – svētajā Hostijā; Viņš ir mūsu vidū. Viņš aicina mūs doties garīgā svētceļojumā, ko sauc par pielūgsmi.

Pēc pāvesta sprediķa sākās vesperu otrā daļā, kas veltīta Marijas ticības svētceļojumam. Iestājās tumsa. Marienfeldas laukumā atmirdzēja tūkstošiem mazu liesmiņu. Uz altāra podija tika novietota Dievmātes ikona. Pēc nodziedātās Akatista himnas, sešas valodās atskanēja „esi sveicināta, Marija”.

Lūgšanu vigilijas otro daļu iesāka argentīniešu žonglieris Pauls Ponce. Šoreiz viņš veikli svieda gaisā trīs cepures un aizdegtas lāpas. Šie priekšmeti simbolizēja trīs Austrumu gudro kroņus un gaismu, kas viņiem rādīja ceļu uz Betlēmi.

Ar šo priekšnesumu sākās gaismas liturģija. Jaunietis no Svētās Zemes un vācu meitene pāvestam Benediktam XVI pasniedza no Betlēmes Kristus Dzimšanas grotas atvesto eļļas lampiņu. Uz Vāciju tā atceļoja 2004. gada Adventā. Gaismas liturģija ievadīja euharistisko procesiju. Baltā Hostija tika nesta saules formas veidotā monstrancē. Tas ir Kristus – dzīvības maize, kas dāvā mums gaismu, kuru trīs gudrie redzēja Betlēmē, tas ir, Bet-lehem – ‘maizes mājā’.

Jauniešu tikšanās notiek Euharistijas gadā. Piebildīsim, ka tieši Ķelnē 1246. gadā notika pirmā euharistiskā procesija. Tika atnests un uz altāra nolikts vairāk nekā septiņus metrus garš papīra rullis, uz kura jaunieši rakstīja lūgšanas. Benedikts XVI deva savu apustulisko svētību. Pēc tikšanās, ovāciju pavadīts, pāvests atstāja Marienfeldas laukumu, lai tur atgrieztos 21. augusta rītā.

sk, je