PJD: tikšanās ar semināristiem

19. augusta pēcpusdienā, svētā Pentaleona baznīcas laukumā, Benedikts XVI tikās ar vairāk nekā divtūkstoš semināristiem no dažādām pasaules valstīm. Viņu vidū bija arī Rīgas Teoloģijas institūta audzēkņi un priesteri:

Vesperu liturģija mijās ar seminārista, priestera un bīskapa sniegto liecību. Ķelnes arhidiecēzes seminārists Andreas Süs atzina, ka pirms pieciem gadiem kardināla Jozefa Ratcingera jautāts vai grib kļūt par priesteri, atbildēja, ka par to nemaz nedomājot. Šodien viņš ir ceļā uz priesterību. Priesteris no Kazahstānas Aleksandrs Fiks pastāstīja par iegūto ticības briedumu laikā, kad dienēja padomju armijā. Liecību sniedza arī kardināls Marks Ouelets no Kanādas.

„Lietus priekš mums ir svētība” – teica Benedikts XVI, norādot uz diezgan silto, taču stipro lietu. Svētā Pantaleona baznīcā uz altāra atradās priesteru debesīgā aizbildņa svētā Jāņa Maria Vianeja sirds.

Uzrunājot no visiem pieciem kontinentiem sapulcējušos semināristus, Svētais tēvs norādīja uz šīs tikšanās ar semināristiem Pasaules Jauniešu dienu ietvarā nozīmi. Atgādināja, ka ļoti vēlējās tikties ar jaunajiem semināristiem, lai skaidrā un izteiktākā veidā atklātos Jauniešu dienu aicinājuma dimensija. Viņš uzsvēra, ka seminārs ir ne tik daudz vieta, kā ļoti nozīmīgs laiks Jēzus mācekļa dzīvē.

Pārdomājot jauniešu dienu tēmu: „Mēs atnācām Viņu pielūgt”, Svētais tēvs norādīja, ka Austrumu gudrie gāja uz Betlēmi, jo tos mudināja lielā vēlēšanās visu atstāt un doties ceļā, it kā šis ceļojums jau būtu bijis paredzēts viņiem no mūžības, un tagad tas varēja īstenoties. „Semināra laiks ir paredzēts formācijai un aicinājuma uz priesterību izšķiršanai” – teica pāvests.

Viņš norādīja, ka formācijai ir dažādi aspekti: cilvēciskais, garīgais un kultūras aspekts. Tās būtiskākais mērķis ir dziļi iepazīt Dievu, kurš Jēzū Kristū mums ir atklājis savu vaigu. Līdz ar to, nepieciešama padziļināta Svēto Rakstu, ticības un Baznīcas dzīves iepazīšana. Formācijā jāņem vērā gan ticība, gan prāts. No tās nedrīkst izslēgt arī mūsdienu cilvēciskās dzīves kontekstu. Pāvests pasvītroja arī audzinātāju darba izšķirošo lomu, aicinot semināristus lūgties par visiem audzinātājiem, profesoriem, vadītājiem. Šajā sakarā viņš teica:

"Lūgsim Kungu, lai audzinātāji viņiem uzticēto tik ļoti svarīgo uzdevumu varētu izpildīt pēc iespējas labāk. Semināra laiks, tas ir ceļš; tas ir meklējumu laiks, bet jo īpaši – Kristus iepazīšanas laiks. Patiesa Kristus gribas un, līdz ar to, arī sava aicinājuma izprašana jauneklim būs atkarīga tikai no personiskās saiknes pieredzes ar Kristu. Jo vairāk tu iepazīsti Jēzu, jo vairāk Tevi pievelk Viņa noslēpums; jo vairāk tu viņu satiec, jo vairāk tu tiec mudināts Viņu meklēt".

Turpinot savas pārdomas par Austrumu gudro ierašanos Betlēmē, pāvests norādīja, ka ar šo „ienākšanu mājās”, piepildījās tas brīdis, ko viņi gaidīja. Tai brīdī notika satikšanās ar Jēzu. „Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa Māti Mariju; un zemē nometušies, pielūdza Viņu” Šī māja, savā ziņā, simbolizē visu Baznīcu. Lai satiktu Pestītāju, jāienāk šajā mājā – Baznīcā. Semināra laikā klēriķī notiek pārmaiņa: viņš Baznīcu redz vairs nevis „no ārpuses”, bet „no iekšpuses”; viņš to uztver kā savu „māju”, jo tā ir Kristus māja, kur dzīvo arī Viņa Māte Marija. Tieši Marija jaunajam semināristam parāda Jēzu, māca viņu kontemplēt un dzīvot Viņa dzīvi. Pāvests uzsvēra, ka katrā semināra brīdī, jauneklis var piedzīvot mīlošās Mātes klātbūtni, kura ikvienu vada uz satikšanos ar Kristu. Šī satikšanās notiek klusumā, meditācijā, lūgšanā un kopienas dzīvē, bet īpašā veidā – Euharistijas svinībās.

Pāvests norādīja, ka šī ceļa mērķis jeb kalngals ir tikšanās, kas pārvēršas par pielūgsmi. Ar ticību un mīlestību, seminārists Jēzū atklāj par Cilvēku tapušo Dieva Dēlu. Tanī arī slēpjas svētuma noslēpums. Svētums – tā ir draudzība ar Kristu un uzticīga Viņa gribas izpildīšana – sacīja Benedikts XVI.

"Lai Kristus jums ir viss! Īpaši jūs, dārgie semināristi, atdodiet Viņam to, kas jums ir dārgākais; saskaņā ar cienījamā pāvesta Jāņa Pāvila II pamudinājumu, ko viņš izteica vēstījumā XX Pasaules Jauniešu dienām: atdodiet Kristum savas brīvības zeltu, savas dedzīgās lūgšanas vīraku un savas vissirsnīgākās mīlestības mirres".

Savas uzrunas noslēgumā Benedikts XVI norādīja, ka seminārs ir arī laiks, kad nākamais priesteris sagatavojas misijai. Tāpat kā Austrumu gudrie, kuri atgriezās savā zemē un droši liecināja par šo tikšanos ar Jēzu, tāpat arī Kristus māceklis tiek sūtīts cilvēku vidū kā alter Christus. Atpakaļceļā Austrumu gudrajiem nācās sastapties ar briesmām, piedzīvot nogurumu, šaubas, jo zvaigznes vairs nebija, kas viņus vadītu. Kopš tikšanās ar Jēzu Betlēmē, gaisma bija viņos pašos. No tā brīža viņiem vajadzēja šo gaismu sargāt, uzturēt, nemitīgi paturot prātā Kristu, Viņa Vaigu, Viņa Mīlestību. Lai priestera darbs būtu auglīgs, vienmēr jāpatur prātā Jēzus vārdus: „Palieciet manā mīlestībā” – aicināja pāvests. Ja seminārists un, vēlāk, priesteris paliek ciešām mīlestības saitēm vienots ar Kristu, viņš nesīs daudz augļu. Tanī slēpjas viņa aicinājuma un viņa misijas noslēpums!

sk, es, je