Benedikts XVI ekumēnisma dzimtenē

Tiekoties ar dažādu Baznīcu un kristīgo kopienu pārstāvjiem, Benedikts XVI norādīja uz savas dzimtenes īpašo lomu ceļā uz kristiešu vienotību. Uzsvēra, ka Vācija ir ne tikai reformācijas, bet arī divdesmit gadsimtu ilgās ekumēnisma kustības dzimtene. Pēdējos gadu desmitos uz dzīvi šeit ir ieradušies pareizticīgie un citu seno Austrumu Baznīcu ticīgie. Tas veicina konfrontāciju un domu apmaiņu, kā arī palīdz atklāt daudzveidības vienotībā bagātību.

Tā izriet no Kristības sakramenta – teica Benedikts XVI. Ekumēniskā dialoga auglis ir katoļu-luterāņu kopīgā deklarācija par attaisnošanas žēlastību, kā arī vesela virkne citu iniciatīvu cilvēka dzīvības, taisnības un miera veicināšanā. Pāvests vēlas turpināt šo dialogu, kuram jānotiek mīlestības un patiesības garā. Runājot par prioritātēm, viņš norādīja uz dažiem eklezioloģiskiem jautājumiem, kurus ir jārisina Dieva Vārda gaismā.

Pēc pāvesta teiktā, vēl viens svarīgs jautājums ir ētiskās normas. Šajā jomā mūsdienu cilvēks, kas meklē garīgās vērtības, ar lielu uzmanību raugās uz kristiešiem. Šo normu neievērošana mazina Evaņģēlija liecības nozīmi un rada morālisko dezorientāciju sabiedrībā. Šķelšanās ir pretrunā ar Jēzus Kristus gribu – uzsvēra Benedikts XVI.

Pāvests atgādināja, ka vienotība, kuru Kristus pašā sākumā dāvāja savai Baznīcai, pastāv katoļu Baznīcā. Ticīgie kristieši, būdami tās locekļi, veido Baznīcu. Vienotība nav kaut kāda teoloģijas, garīguma, liturģisko veidu vai kulta disciplīnas koncepcija. Visi cilvēki ir aicināti piederēt Dieva tautai, kuru vēlas sapulcināt Kristus. Tā ir vienotība daudzveidībā un daudzveidība vienotībā. Svētais tēvs norādīja uz atmiņas attīrīšanas un iekšējās atjaunošanās, kā arī ekumēnisma garīguma veicināšanas nepieciešamību. Pēc pāvesta domām, viens no labākajiem veidiem kā panākt kristiešu vienotību ir dzīve saskaņā ar Evaņģēlija mācību.

sk