Benedikts XVI ieradās Ķelnē

18. augusta rītā no savas vasaras rezidences Kastelgandolfo pāvests devās uz Romas Čampino lidostu. Pēc īsas atvadu ceremonijas Svētais tēvs ar aviokompānijas Alitalia A 321 lidmašīnu devās uz Ķelni. Ceļā viņš pavadīja divas stundas.

Ķelnes nosaukums ir cēlies no vārda ‘kolonija’. Viduslaikos tā bija viena ievērojamākajām Hanzas pilsētām. Ķelne bija transporta, tirdzniecības, izglītības un reliģijas centrs. To laiku bagātības rezutāts bija Ķelnes Doma celtniecība. Arhibīskaps Reinalds fon Dassels 1163. gadā no Milānas uz Ķelni pārveda trīs ķēniņu relikvijas. Šodien Ķelne ir moderna pilsēta, kurā dzīvo gandrīz miljons iedzīvotāju. Tā aktīvi piedalās jaunās Eiropas veidošanā. Ķelne ir pazīstama arī kā “Vācijas Roma”, un katru gadu to apmeklē vairāki tūkstoši svētceļnieku. Starp daudzajiem mākslas darbiem katedrālē, visslavenākā ir glezna, ko 1450. gadā gleznojis Stefans Lohners, kā arī triptihs virs galvenā altāra, 96 svētnīcas kora vietas un zelta lāde, kurā glabājas trīs ķēniņu relikvijas.

Ceturtdienas pusdienlaikā Benedikts XVI ieradās Ķelnes-Bonnas starptautiskajā lidostā. Pāvestu sagaidīja Vācijas prezidents Horsts Kohlers, kanclers Gerhards Šroders, kardināls Karls Lēmans un citas amatpersonas. Pēc goda parādes, abu valstu himnu atskaņošanas un valsts vadītāju apsveikuma, uzrunu teica pāvests Benedikts XVI.

"Esmu ieradies Ķelnē uz XX Pasaules Jauniešu dienām, ko jau kopš ilga laika bija ieplānojis un paredzējis mans priekštecis, neaizmirstamais Jānis Pāvils II" – teica pāvests.

Benedikts XVI pateicās visiem klātesošajiem, kuri viņu sagaidīja un sirsnīgi uzņēma Ķelnē. Pāvests īpaši pateicās Vācijas Republikas prezidentam, valdības pārstāvjiem, diplomātiskā korpusa locekļiem, Ķelnes arhidiecēzes kardinālam Joahimam Meisneram un citiem Baznīcas pārstāvjiem. Pēc šiem apsveikuma vārdiem Benedikts XVI piebilda:

"Daudzo jauniešu tikšanās ar Pētera Pēcteci ir Baznīcas vitalitātes zīme. Es esmu priecīgs atrasties jauniešu vidū, atbalstīt viņu ticību un dzīvināt viņu cerību. Tanī pašā laikā, esmu drošs, ka kaut ko saņemšu arī no jauniešiem, īpaši – no viņu entuziasma, no viņu smalkjūtīguma un viņu gatavības stāties pretī nākotnes izaicinājumiem. Viņiem un personām, kuras viņus uzņēma uz šīm notikumiem bagātajām dienām, es sūtu savus vissirsnīgākos sveicienus".

Turpinot uzrunu, Svētais tēvs atgādināja, ka šo Pasaules Jauniešu dienu laikā, Ķelnē, viņam paredzētas vairākas svarīgas tikšanās. Viņš tiksies ar vācu bīskapiem, kā arī ar citu Baznīcu un ekleziālo kopienu pārstāvjiem. Pāvests savas vizītes laikā apmeklēs arī Sinagogu, kur tiksies ar ebreju kopienu, un pieņems dažu musulmaņu kopienu pārstāvjus. Norādīja, ka runa ir par ļoti svarīgu tikšanos, kas veicinās ekumēnisko dialogu un savstarpēju sadarbību, lai visi kopā sadarbotos taisnīgākas, brālīgākas un humānākas sabiedrības veidošanā.

Savā uzrunā pāvests īsumā pievērsās arī šo Pasaules Jauniešu dienu tēmai: „Mēs atnācām Viņu pielūgt”. Viņš atgādināja, ka tā ir iespēja padziļināti aplūkot cilvēciskās eksistences nozīmi, uzlūkojot to kā „svētceļojumu”, kas tiek veikts „zvaigznes” vadībā, meklējot Kungu. Pāvests visus aicināja pievērst uzmanību trīs Austrumu gudrajiem, kuri bija vieni no pirmajiem, kas Jēzū no Nācaretes saskatīja Mesiju un pielūdza Viņu.

"Tāpat kā Austrumu Gudrie, arī visi ticīgie, bet īpaši jaunieši, ir aicināti uzņemties iet pa dzīves ceļu, meklējot patiesību, taisnību un mīlestību. Tas ir ceļš, kura mērķi un piepildījumu var sasniegt tikai satiekot Kristu; taču satikšanās ar Kristu var notikt tikai pateicoties ticībai".

Pāvests arī norādīja, ka Vācija ir ļoti bagāta ar senu kristīgu tradīciju. Visā tās teritorijā saglabājušās daudzas redzamas zīmes: vēstures un mākslas pieminekļi, vērtīgi dokumenti, pētījumi teoloģijā un filozofijā, daudzo svēto garīgais mantojums, kas katram mūsdienu cilvēkam var būt liels atbalsts viņa kultūras un ticības izaugsmē. Visas minētās zīmes liecina par ticības un kristīgās tradīcijas auglīgumu. Pāvests minēja vairākas izcilās personības un svētos, kuriem bijuši cieši sakari ar Ķelni vai tās apvidu: svēto Bonifāciju, svēto Albertu Lielo, svēto Ursulu un svēto Terēzi-Benediktu no Krusta jeb Edīti Šteinu. Viņš novēlēja, lai šie svētie būtu Pasaules Jauniešu dienu dalībniekiem dzīvs „paraugs” un „aizbildņi”.

Uzrunas beigās pāvests norādīja, ka viņš lūdzas par Vācijas zemi un tautu, novēlēja visus Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai un vēlēja visiem klātesošajiem, svētceļiniekiem un Vācijas iedzīvotājiem Dieva svētību.

Pēc sagaidīšanas lidostā Benedikts XVI automašīnā aizbrauca uz Ķelnes arhibīskapa rezidenci, kas atrodas pilsētas centrā. Pēc pusdienām un īsas atpūtas pāvests devās uz kuģu piestātni pie Rodenkirhenas tilta. Pulksten 16.45 kopā ar 60 jauniešiem un žurnālistu grupu viņš brauca pa Reinas upi, kas ir viena no garākajām upēm Eiropā. Piebildīsim, ka uz kuģa bija arī Andreta Līvena no Rīgas. Pāvestu pavadīja pieci kuģi, kas simbolizē piecus kontinentus. Krastā stāvošie jaunieši dziedāja Pasaules Jauniešu dienu himnu „Venimus adorare eum” un dziesmu „Benissez le Seigneur!”

Pēc divdesmit minūšu ilga brauciena kruīza kuģīši piestāja Poller Rheinviesenas ostā, kuras tuvumā atrodas liels laukums. Tur arī notika svinīga pāvesta sagaidīšanas ceremonija. Vispirms augsto viesi apsveica daži jaunieši, tad Vācijas bīskapu konferences vadītājs kardināls Karls Lēmans. Pēc Evaņģēlija fragmenta, kas vēstī par trīs ķēniņu vizīti Betlēmē, nolasīšanas, uzrunu teica pāvests. Pasākuma temats „Kur ir jaundzimušais jūdu Ķēniņš?” Trīs Austrumu gudrie ieradās Betlēmē, kas nozīmē „maizes nams”. „Trūcīgajā Betlēmes kūtiņā uz salmiem gulēja "kviešu grauds", kurš nomirstot nesīs "daudz augļu". No jauna ar ticību sekojot mūsu Pestītāja ceļam no Silītes nabadzības līdz atstātībai pie Krusta, mēs varam labāk saprast Viņa mīlestības noslēpumu, kas atpestī cilvēci” – vēstījumā rakstīja pāvests Jānis Pāvils II.

sk, je