„Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi
savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu
paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa pilnībā līdzinātos savam Dēlam,
kas ir uzvarējis grēku un nāvi” – lasām Vatikāna II koncila dogmātiskajā konstitūcijā
Lumen gentium.
Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizējā līdzdalība viņas Dēla
augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem. Šie
svētki ir ļoti dārgi visiem ticīgajiem. Tajos svinam Marijas uzņemšanas debesīs ar
miesu un dvēseli noslēpumu. To, ko Baznīca jau no paša sākuma uzskatīja par patiesību,
1950. gada 1. novembrī pāvests Pijs XII apstiprināja kā dogmu. Par svētku vēsturi
un nozīmi vairāk stāsta Vatikāna Valsts gubernatorāta vadītājs arhibīskaps Andželo
Komastri:
XX gadsimta sākumā Čārlzs Pegī, būdams smagi slims, teica šos nozīmīgos vārdus: „Mūsdienu
cilvēku ir skārusi dziļa amnēzija. Viņš ir aizmirsis par mūžību, nedomā par to, kas
viņu sagaida pēc nāves, nedomā par nākamo dzīvi. Tā ir patiesība. Šodien trokšņu un
patēriņa radītajos džungļos cilvēks skrien no viena avota pie cita, tā arī neremdinājis
savas slāpes. Šodienas svētki ir aicinājums raudzīties tālāk un uz augšu. Tie cilvēkam
atgādina, ka dzīve nebeidzas šeit; dzīve nebeidzas tagadnē. Dzīve ir ceļš, tas ir
svētceļojums. Mūsu iekšējā balss nepārtraukti atgādina: „Tu esi ceļā, neapstājies,
skaties uz priekšu!” Tie, kuri ceļo, zina savu mērķi. Šodienas svētki ir arī aicinājums
pārdomāt par mūsu dzīves mērķi. Tas ir aicinājums cilvēkam, kas ir ceļā: „Esi uzmanīgs,
neļaujies ceļā satikto kārdinājumu gaistošiem vilinājumiem. Visskaistākā balva būs
ceļa galā.
Patiesība par Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs ar miesu un dvēseli bija
Baznīcas vispārējā pārliecība jau kopš seniem laikiem. Noteikti zināms, ka Marijas
debesīs uzņemšanas svētkus jau piektajā gadsimtā atzīmēja gan Rietumu, gan Austrumu
Baznīca. Austrumu Baznīca ar lielu dievbījību atzīmēja
dormitio Mariae
jeb Marijas aizmigšanu. Rietumos Marijas uzņemšanas debesīs svētku tradīcija iesniedzas
tālāk par 1950. gadu, kad pāvests Pijs XII šo patiesību pasludināja par dogmu. Pamatojums
mācībai par Marijas uzņemšanu debesīs nav meklējams leģendās, kuras drīz pēc viņas
nāves radās jaunajā Baznīcā, bet gan izriet no Bezvainīgās ieņemšanas dogmas. Viņa
patiesi ir uzņemta debesīs ar dvēseli un miesu.