Volsingemas Dievmātes svētnīca Anglijā

Volsingemas ciematā, kas atrodas Norfolkas grāfistē Anglijā, pavisam netālu viena no otras atrodas divas nozīmīgas svētnīcas, kas veltītas Jaunavai Marijai. Viena no tām ir katoļu, otra anglikāņu. Tām abām ir viens un tas pats nosaukums – Volsingemas Dievmātes svētnīca. Starp anglikāņu un katoļu kopienu piederīgajiem šeit valda brālīga sadarbība un savstarpējs atbalsts, kas noder par izcilu ekumēniskā dialoga paraugu pasaulei.


Mariāniskais kults Volsingemā nostiprinājās apmēram pirms tūkstoš gadiem. Kā liecina XV gadsimta hronika, 1061. gadā šeit tika uzbūvēta pirmā primitīvā kapela. Līdzekļus tai ziedoja kāda bagāta dāma, vārdā Rišelda De Favarka, kura vīzijā esot redzējusi Pasludināšanas notikumu Nāceretē un istabu, kurā tas notika. Vīzijas rosināta, viņa likusi uzcelt līdzīgu istabu Volsingemā.


Šai vienkāršajā koka namiņā, kurā bija novietota Jaunavas Marijas un Bērna Jēzus statuja, bieži pulcējās vietējie ticīgie. Apmēram gadsimtu vēlāk, kad kapela kļuva plašāk pazīstama, šī novada pārvaldnieks Rodžers De Klārs nelielo baznīciņu uzticēja svētā Augustīna regulārkanoniķu aprūpei. Pēc viņa ierosmes mūki uzbūvēja arī priorātu. Tiesa, šodien no tā ir palikušas vienīgi drupas, kas redzamas ceļā starp abām minētajām Volsingemas mariāniskajām svētnīcām.


Turpmāko gadsimtu gaitā Volsingema kļuva pazīstama visā Anglijā. Uz šejieni tika rīkoti regulāri svētceļojumi. Katru gadu šai Norfolkas lauku apvidū ieradās arī britu monarhi – sākot no Henrija III 1226. gadā un beidzot ar Henriju VII 1511. gadā.


Kāds nezināms autors XV gadsimta beigās publicētā dzejolī Volsingemas svētnīcas iedvesmots, ir rakstījis šādas rindas: „Ak, Anglija, tev ir lielisks iemesls būt pielīdzinātai Apsolītajai Zemei, jo Tev pieder žēlastība caur Cildenās Kundzes aizbildniecību būt tās dāvanas saņēmējai.” Ir skaidrs, ka autors šeit apdziedājis nelielo namiņu, kas bija uzcelts Pasludināšanas notikuma atcerei un kurš bija ieguvis nosaukumu „Svētā istaba”, jeb „Anglijas Nācarete”.


Kad 1534. gadā karalis Henrijs VIII sarāva vienību ar Svēto Krēslu, visi ekleziālie īpašumi nonāca monarhu pārziņā. Volsingemas priorātā tas izsauca pretestību, taču par nepaklausību karalim nekavējoties tika pakārti priora vietnieks un advokāts, bet vairākas citas personas tika ieslodzītas cietumā. 1538. gadā tika apgānīta arī pati svētnīca un no tās publiski izmesta Jaunavas Marijas statuja. Arī Svētā istaba tik izpostīta, bet dievnamam klātesošais zemesgabals pārdots kādam laukkopim.


Līdzīgs liktenis piemeklēja arī tā dēvēto „Apavu kapelu”, kurā svētceļnieki atstāja kurpes, lai basām kājām turpinātu iet dziļāk svētnīcas teritorijā. Turpmāk, līdz pat XIX gadsimta vidum par Volsingemas Dievmātes svētnīcu plašākai sabiedrībai nekas nebija zināms. Anglijas Nācarete bija atstāta aizmirstībā vairāk nekā trīs gadsimtus.


1829. gadā katoļu Baznīca Anglijā ieguva legālu statusu, bet 1850. gadā Anglijā un Velsā tika atjaunotas katoļu bīskapijas. Līdz ar to bija tiesības atjaunot arī kulta vietas. Katoļu Baznīcā atgriezās daudzi ticīgie. 1895. gadā viena no konvertītēm – bagātīgi situētā Volsingemas apkārtnes iedzīvotāja Šarlote Boida par saviem līdzekļiem sāka atjaunot senajā svētnīcā ietilpušo „Apavu kapelu”, kuru vēlāk nodeva vietējās diecēzes pārziņā.


1897. gada 20. augustā Volsingemas Dievmātes svētnīcā atkal sāka ierasties svētceļnieki. Tās slava, tāpat kā senāk, izplatījās visā tautā, līdz 1934. gadā kardināls Borns vairāk nekā 10 tūkstošu ticīgo klātbūtnē, atjaunoto kapelu pasludināja par Anglijas nacionālo svētnīcu. Kopš 1968. gada to aprūpē maristu kongregācijas brāļi. 1981. gadā blakus senajai kapelai tika atvērta vēl viena – Izlīgšanas kapela, ko iesvētīja kardināls Bazils Hjūms.


XX gadsimta sākumā par mariānisko kultu Volsingemā aizvien lielāku interesi sāka izrādīt arī anglikāņi. 1922. gadā šeit ieradās anglikāņu Baznīcas vikārs Alfrēds Houps Pattens, kurš atjaunoja Jaunavas Marijas godināšanu Visu svēto draudzes baznīcā. Pēc deviņiem gadiem vietā, kur saskaņā ar tradīciju, vajadzēja atrasties Svētajai istabai, Houps Pattens lika uzcelt jaunu, Dievmātei veltītu svētnīcu, kas laika gaitā kļuva par visas anglikāņu kopienas svētceļojumu vietu. Katru gadu šeit ierodas vairāki desmiti ticīgo. Šobrīd svētnīcu aprūpē anglikāņu priesteris Kolins Pattersons, kurš regulāri rīko arī ekumēniskas jauniešu tikšanās. Viņš stāsta, ka ekumēniskā dimensija ir galvenais orientieris ceļā, kurā plecs pie pleca iet divas kristīgās kopienas – anglikāņi un katoļi. Bieži Volsingemā notiek arī kopējas liturģiskās svinības, lūgšanas un žēlsirdības akcijas.


Arī katoļu svētnīcas pārzinis, tēvs Alans Viljamss izrāda apmierinātību par Volsingemas kristiešu savstarpējo sadarbību. Viņš stāsta, ka anglikāņi šeit spēcīgi izjūt savas katoliskās saknes, ko īpaši var vērot kopējo dievkalpojumu laikā. Anglikāņu ticīgie labprāt apmeklē arī katoļu dievkalpojumus, bet katoļi – anglikāņu. Tādējādi abas Volsingemas Dievmātes svētnīcas, ko atsevišķi pazīst ar nosaukumiem „Apavu kapela” un „Svētā istaba”, un kuras agrāk bija vienas svētnīcas sastāvdaļas, arī mūsdienās kļūst par vienojošu spēku.

is