Par ASV lomu mūsdienu globālajā sabiedrībā

Noslēgsim ieskatu politologa Zbigņeva Bžežinska grāmatā „Izvēle” – par ASV lomu mūsdienu globālajā sabiedrībā.
 
Pašreizējā starptautiskā situācija ir jaunas attīstības posmā. Tā ir mūsdienu fundamentāls izaicinājums un tas nozīmē, ka ir jāspēj izprast šīs situācijas daudzveidību un sarežģītību.
 
Nelikt uzsvaru uz starptautiskajiem notikumiem nozīmē ignorēt mūsdienu pamatpatiesību par cilvēces politisko atmodu un tās aizvien pieaugošo apziņu par nevienlīdzību starp cilvēciskajām būtnēm.
 
Nākotnes atslēga pēc Bžežinska domām slēpjas tajā, vai šādu atmodu nelietīgi izmantos naida sējēji un pretamerikāņu demagogi, vai arī Amerikas starptautisko lomu varēs identificēt ar pārliecinošu vīziju par pasauli, kurai ir kopējas intereses. Taču atbilde uz šo pasaules fermentāciju prasa lielāku uzticību Amerikas potenciālam kā būtiskam starptautiskās stabilitātes rekvizītam.
 
Tomēr uzticības iegūšana prasa ilgstošu darbu, kas izriet no morālās taisnības sajūtas tik pat lielā mērā cik no amerikāņu nacionālajām interesēm, lai progresīvi pārveidotu Amerikas dominējošo lomu kooperatīva veida hegemonijā, kuras iekšienē līderloma tiek īstenota nevis ar autoritatīva veida virskundzību, bet caur savstarpēji dalītu pārliecību ar ilgstošiem sabiedrotajiem.
 
Bžežinskis uzskata, ka pasaules kopienu, kas balstīta uz kopējām interesēm, nedrīkst jaukt ar pasaules pārvaldīšanu. Šai vēsturiskajā brīdī pasaules pārvaldīšana nav praktisks mērķis. Šobrīd vienīgā „pasaules pārvaldītāja”, šķiet, ir ASV starptautiskā diktatūra, taču tā ir nestabila. Pasaules pārvaldīšana nešķiet ticama perspektīva nākamajām paaudzēm.
 
No otras puses, pasaules kopiena, kuru vieno kopējas intereses, nav vienīgi iespējama un vēlama, bet tā patiešām sāk veidoties. No vienas puses,tā ir spontāns process, kas saistīts ar globalizācijas dinamiku, no otras puses, centienu sekas, ko ir izrādījušas tās pašas Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas savienība, lai starptautiskā sadarbība notiktu plašākā, institucionalizētā līmenī. Divpusējās un daudzpusējās vienošanās par brīvā tirgus apmaiņu, reģionālie politiskie forumi un formālas apvienības ļauj iespēju izveidot savstarpēju attiecību tīklu, šobrīd visvairāk reģionālā, taču maz pamazām arī pasaules līmenī. Kopā ņemot, tā ir dabiska attiecību evolūcija starp valstīm neoficiālā starptautiskās pārvaldes struktūrā.
 
Bžežinskis uzskata, ka šo procesu vajadzētu iedrošināt, paplašināt un institucionalizēt, lai veicinātu aizvien pieaugošu apziņu par cilvēces kopējo likteni. Kopējās intereses nozīmē arī izdevību un atbildības līdzsvarošanu, iespēju piešķiršanu, nevis savas varas uztiepšanu. „Amerika ieņem vienreizēju pozīciju, lai vadītu šo procesu, pateicoties stiprai varai un demokrātiskai valdībai,” saka Bžežinskis. Tā kā egoistiska hegemonija neizbēgami atklāj savu pretrunīgo raksturu, bet demokrātija vairo demokrātiju, Amerikai uz šo aicinājumu būtu jāatbild saskaņā ar veselā saprāta un reālisma noteikumiem.
 
Saprātīga līdera pozīcija pasaules jautājumos prasa apzinīgu, stratēģiski korektu un intelektuālu darbību no ASV administrācijas puses. Politisko izglītību lielā demokrātijā nevar iegūt ne ar patriotiskiem saukļiem, ne ar farizejisku liekulību, aiz kuriem slēpjas bailes. Iecentrēšanās uz terorisma taustiņa sagroza pasaules objektīvu skatījumu.
 
Līdzīga attieksme rada izolētības veidošanos, cilvēkiem tā neļauj reālā veidā saprast pasaules daudzveidīgo realitāti un iedragā Amerikas stratēģisko saliedētību. Bžežinskis uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis spēs veikt pasaules ilgtermiņa līderlomu vienīgi tad, ja cilvēki sapratīs saistību starp amerikāņu nacionālo drošību un pasaules drošību, apzināsies atbildību, ko uzliek globālais primāts un no tā izrietošo nepieciešamību veidot demokrātiskas un ilgstošas alianses, lai atbildētu uz starptautiskajiem procesiem.
 
Tā kā Bžežinskis pieņem saistību starp varu un morāli, viņa grāmata „Īzvēle” var tikt uzskatīta par noderīgu pavadoni pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, un tajā var rast ieteikumus iespējama scenārija veidošanai, lai garantētu mieru un stabilitāti nākotnē.
 
Itālijas jezuīti, kas šo grāmatu ir aplūkojuši savā izdevumā La Civilta Cattolicà, atzīst, ka tajā ir rodama inteliģenta, sintētiska un trāpīga mūsdienu starptautiskās politikas un ASV lomas analīze tajā. Bžežinksis pārliecinošā veidā rāda, ka ASV drošība nevar būt atvienota no pasaules drošības un ka to iespējams panākt vienīgi ar konstruktīvu, kolektīvi izveidotu globālu kārtību. Jezuītu tēvi uzskata, ka atbildīgajiem par starptautisko politiku būtu jāiepazīstas ar šo grāmatu un jāpārdomā tajā izteiktie piedāvājumi, jo Bžežinskis ar sev piemītošo domas skaidrību un skatījumu plašumu rāda, kāpēc amerikāņiem būtu jācenšas veidot globāla kopiena, kas balstīta uz kopējām interesēm un kādā veidā Amerikas Savienotās Valstis var būt par šādas kopienas līderi.