Pāvests Benedikts XVI apmeklē Kvirinālu

24. jūnijā pāvests Benedikts XVI devās vizītē pie Itālijas prezidenta Karlo Azeļjo Čampi Romas Kvirināla pilī. Benedikts XVI ir piektais pāvests, kurš viesojas šai namā, kas līdz 1870. gadam bija pāvestu rezidence. Atskatoties turpmākā vēsturē, redzam, ka pirmoreiz pāvests Kvirinālā ieradās 1939. gada 28. decembrī. Tas bija Pijs XII, kurš apmeklēja karali Viktoru Emanuelu III, lai apstiprinātu starp Itālijas valsti un Svēto Krēslu notikušo izlīgšanu.


Pēc 24 gadiem, 1963. gada 11. maijā sekoja jau cita pāvesta – Jāņa XXIII vizīte pie Itālijas republikas prezidenta Antonio Seņji.


Sekoja ilgāks intervāls, līdz 1984. gada 2. jūnijā Kvirināla pili apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, kurš tikās ar prezidentu Sandro Pertini. Ar šo prezidentu Jāni Pāvilu II vienoja ciešas draudzības saites. Daudzi itālieši vēl joprojām atceras pāvesta un prezidenta kopējo kalnu pastaigu, kas tika sarīkota 1984. gada 16. jūlijā Adamello kalnā.


1986. gada 18. janvārī pāvests Jānis Pāvils Otrais ieradās Kvirinālā, lai tiktos ar prezidentu Frančesko Kossigu, bet 1998. gada 20. oktobrī viņš šeit satika Oskaru Luidži Skalfaro.


Kvirināla pils paceļas augstā pakalnā, kur Romas senatnē bija dzīvojamās ēkas, sabiedriskie un kulta nami. IV gadsimtā pirms Kristus šai vietā atradās romiešu pagānu dievam Kvirino veltīts templis. No šejienes cēlies arī pašreizējās Kvirināla pils nosaukums. Šai apkārtnē bija arī daudzi citi tempļi – ievērojamākie no tiem Serapīda un Veselības dievietes tempļi. Serapīda templi kādreiz rotāja lielās skulptūru grupas, kas tagad ir vērojamas Kvirināla pils priekšā.


Kvirināla pils joprojām glabā savu sākotnējo izskatu. Šīs ēkas celtniecība tika pabeigta 1621. gadā pāvesta Pāvila V Borgēzes pontifikāta laikā. Pils pastāvēšanas 400 gadu gaitā tika veikti vairāki restautrācijas darbi.


Šobrīd Kvirināla saimnieks ir prezidents Karlo Azeļjo Čampi. Viņš ir dzimis 1920. gada 9. decembrī Livorno pilsētā. Čampi studēja literatūrzinātnes, vēlāk jurisprudenci Pizas universitātē. Pēc tās beigšanas uzsāka strādāt Itālijas bankā. 1979. gadā viņš tika iecelts par Itālijas bankas pārvaldnieku. Kopš 1999. gada 13. maija Karlo Azeļjo Čampi ir valsts prezidents – desmitais Itālijas republikas vēsturē.


Karlo Azeļjo Čampi un pāvesta Benedikta XVI tikšanās notika pulksten 11.00. No Vatikāna puses klāt bija arī valsts sekretārs, kardināls Andželo Sodano, substitūts Leonardo Sandro, sekretārs attiecībās ar valstīm Džovanni Lajolo, pontifikālā nama prefekts Džeimss Hārvejs un apustuliskais nuncijs Itālijā Paolo Romeo.


No Itālijas republikas puses piedalījās ministru prezidents Silvio Berluskoni, Ārlietu ministrs Džanfranko Fini, Iekšlietu ministrs Džuzepe Pizanu un Itālijas vēstnieks pie Svētā Krēsla Džuzepe Balboni Akva.


Pāvests Benedikts XVI izteica prieku par iespēju apmeklēt prezidentu viņa pilī un par to, ka viņš pāvestu apmeklēja Vatikāna pilī šī gada 3. maijā. Pāvests pateicās prezidentam un visai itāļu tautai par sirsnību, kāda viņam ir izrādīta kopš pirmajiem pontifikāta brīžiem. Būdams Romas bīskaps un universālās Baznīcas gans, Benedikts XVI apņēmās pielikt visus pūliņus sev uzticētā ganāmpulka reliģiskā un civilā labuma vairošanā, kā arī saskaņas un miera labā. Pāvests teica: „Kristus ir visa cilvēka, viņa gara un miesas Pestītājs. Pieņemot Kristus vēsti, civilā kopiena kļūst atbildīgāka un uzmanīgāka pret kopējā labuma vairošanu. Tā kļūst solidārāka ar nabadzīgajiem, pamestajiem un atstumtajiem.”


Ielūkojoties itāliešu tautas vēsturē, Svētais tēvs izteica apbrīnu par daudzajiem tuvākmīlestības žestiem. „Šo pašu ceļu Baznīca Itālijā vēlas iet arī turpmāk, neprasot sev sociālas vai ekonomiskas privilēģijas. Par tās augstāko normu paliek Kristus piemērs,”teica pāvests.


Attiecības starp Baznīcu un Itālijas valsti ir balstītas uz Vatikāna II koncila principu, saskaņā ar kuru politiskā kopiena un Baznīca ir pastāvīgas un neatkarīgas viena no otras katra savā jomā. Tomēr abas divas tās kalpo cilvēkam un cilvēku sabiedrībai. Šis princips ir ietverts arī Laterāna paktos un vēlāk konkordātā.


Pāvests teica, ka Baznīca vēlas turpināt sadarbību ar valsti Itālijas garīgajā un morālajā izaugsmē. Itālijas kultūra ir kristīgo vērtību piesātināta. Par to liecina brīnišķīgie meistardarbi dažādās mākslas nozarēs.


Pāvests izteica cerību, ka Itālija, pateicoties tās vadītāju devumam, turpinās rādīt pasaulei civilizācijas piemēru, kāds tai ir piederējis gadsimtu gaitā.


Pāvests atzinās, ka uzsākot savu pontifikātu, viņu māc dažādas raizes – viena no tām skar laulībā balstītas ģimenes saglabāšanu. Tā ir atzīta arī Itālijas konstitūcijā.


Tāpat raizes izraisa dzīvības aizsardzības iespējas no tās ieņemšanas brīža līdz dabiskam norietam.


Raizēties liek arī pašreizējās tendences izglītības jomā. Izglītībai skolās ir jābūt cieši saistītai ar izglītību ģimenēs. Pāvests izteica cerību, ka Itālijas likumdevēji spēs harmonizēt attiecības starp izglītību šais abās vidēs.


Svētais tēvs novēlēja, lai Itālijas sabiedrības locekļi spēj dzīvot un strādāt patiesas saskaņas garā, veidot savstarpēju, uzticībā balstītu dialogu, veicināt kopējo labumu un katras personas cieņu.


Tikšanās noslēgumā pāvests Benedikts XVI un Itālijas republikas prezidents Karlo Azeļjo Čampi apmainījās ar dāvanām. Pulksten 13.00 Svētais tēvs devās atceļā uz Vatikānu.