Mākslas filma: "Karols, kurš kļuva par pāvestu"

Jūnijs Polijā iezīmējās ar mākslas filmas „Karols, kurš kļuva par pāvestu” par mirušo pāvestu Jāni Pāvilu II pirmizrādēm. Vispārēji runājot filma izraisīja pozitīvas, lai gan brīžam dalītas sajūtas. Iebildumi galvenokārt radās saistībā ar vēsturisko faktu atainojumu, to vienkāršošana un neprecizitāte. Taču vienlaikus tam blakus bija arī izpratne par filmas žanra ierobežojumiem.

Polijā populārs publicists Ježi Pilhs paneļdiskusijā pēc filmas izrādes Krakovā atzinās, ka noskatoties šo filmu nav uzzinājis neko vairāk, par to ko zināja. Tomēr ar izpratni norādīja, ka ļoti grūts uzdevums ir ar kameras starpniecību atklāt Votilas noslēpumu un mistiku. Tāda operācija vienmēr būs lemta neveiksmei – teica publicists. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tieši Karola Vojtilas personības bagātībā un daudz šķautņainībā meklējami ir iemesli gan grūtajam filmas realizācijas procesam, gan poļu skatītāja, kurš ļoti labi pārzin Jāņa Pāvila II biogrāfiju stingrajam vērtējumam. Tāpat tie bija vienisprātis, ka neskatoties uz šiem iebildumiem filma atklāj Karola Vojtilas cilvēciskā noslēpuma daļiņu.

Avīzes Tygodnik Powszechny galvenais redaktors priesteris Adams Boņeckis MIC izteica cerību, ka poļu skatītājs skatoties šo ekranizāciju, zinās, ka ne viss bija tieši tā kā tas ir parādīts . To, ka daudzi motīvi tika saīsināti un vienkāršoti atzina arī grāmatas, pēc kuras tika veidota filma autors Džian Franko Sviderkoči. Tas izriet no filmu produkcijas principiem. Filma tomēr dod iespēju, jo īpaši jaunajai paaudzei pastāstīt tiem nezināmu vēsturi.

Karola Vojtilas jaunības dienu draudzene un Rapsodiju Teātra līdzgaitniece Danuta Mihalovska domā, ka filma būs labāk uztverta ārzemēs. Pateicoties šai ekranizācijai ārzemnieki kaut ko uzzinās par Poliju, bet šeit šī filma vienkārši ir jānoskatās – teica Danuta Mihalovska.

Viņa atzinās, ka redzot dokumentālus kadrus no vāciešu sagrautās Varšavas, acīs saplūda asaras. Filmas lielo vēsturisko un patriotisko vērtību pasaules mērogā saskata galvenās lomas atveidotājs Piotrs Adamčiks. Ļoti priecājos , ka filma ir tapusi angļu valodā, jo, pateicoties tam Polijas vēsture kļūs zināmāka, patiesībā filmas galvenais varonis ir mūsu pagātne.

Pēc viņa domām beidzot visā pasaulē izskanēs vēsturiskās patiesības, kuras līdz šim joprojām palika tikai poļu apziņā, beidzot skaļi izteikts ir Katiņas vārds – vieta, kur komunisti savas aneksijas sākumā 1940. gadā iznīcināja tūkstošiem poļu armijas virsnieku; izskan arī ar 1939. gada 17. septembri saistītā traģēdija, kad Padomju Savienība veic Polijas austrumu teritorijas aneksiju; pieminēta tiek tautas sacelšanās pret vācu okupantiem Varšavā 1944. gada 1. septembrī. Tas ir paradokss, ka itāļi ir uzņēmuši patriotisku filmu par Poliju – ar prieku konstatē Adamčiks.

Viņa paša darbs – Karola Vojtilas tēlojums saņem lielu atzinību. Danuta Mihalovska saka: Pēc brīža aizmirstas, ka Adamčiks spēlē Karolu. Vienkārši redzam Vojtilu. Par savu personīgo guvu aktieris saka sekojošus vārdus: nepārprotami šī filma daudzko mainīja manā dzīvē. Tikko kā sāku gatavoties lomai, lasot grāmatas par Karolu Vojtilu, kā arī tās viņa paša uzrakstītās, sāku citādāk redzēt pasauli, pieņēmu citu vērtību sistēmu. Negribu teikt, ka tas man izdevās pilnībā, jo tas laikam nav iespējams. Taču bez šaubām tā ir īpaša un man ļoti svarīga loma. Nesaku to tikai kā aktieris, bet pirmām kā cilvēks.